Sanāksmē piedalījās Bundestāga kontroles komitejas locekļi, Vācijas iekšzemes izlūkdienesta priekšnieks Hanss Georgs Māsens un Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītāja vietnieks Gvīdo Millers.
Viņi brīdināja, ka Maskava izmantos "augsto mobilizēšanas potenciālu" Vācijas krievu kopienā, kam, kā tiek lēsts, piederīgi divi miljoni cilvēku.
Pierādījumi liecina, ka šī kopiena viegli pakļaujas Krievijas ietekmei un var tikt pamudināta uz protestiem, norādīja Māsens un Millers.
Janvārī tūkstošiem Vācijas iedzīvotāju, kuriem ir krievu saknes, izgāja ielās, reaģējot uz Krievijas mediju ziņām par kādas 13 gadus vecas krievu meitenes nolaupīšanu, kurā tika vainoti imigranti.
Šajā lietā iesaistījās arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš pārmeta Vācijas policijai lietas piesegšanu.
Tomēr Vācijas prokuratūras savāktie pierādījumi bija pretrunā ar meitenes stāstīto pēc atrašanās un atklāja, ka meitene patiesībā bijusi drauga mājās, nevis tikusi nolaupīta.
Vācijas izlūkdienesti apliecināja, ka tagad uzrauga krieviski runājošo kopienas locekļu un organizāciju aktivitātes.
Māsens un Millers norādīja, ka Maskava manipulēšanai izmanto arī intervijas valsts televīzijā ar krieviem, kuri pametuši Vāciju, jo imigrantu pieplūduma dēļ "tur vairs nav droši".
Londonas Karaļa koledžas lektors Aleksandrs Klārksons janvārī intervijā tīmekļa medijam The Local norādīja, ka šādai propagandai ir nozīme arī Krievijas iekšpolitikā.
"Portretējot Vāciju kā migrācijas dēļ haosā nonākušu sabiedrību, kur krieviski runājošie ir apdraudēti, Kremļa propagandas mašinērija rada Krievijas sabiedrībai ainu, ka tur, ES (Eiropas Savienībā), ir tikpat slikti kā Krievijā," sacīja Klārksons.