Pēc viesošanās Afganistānā viņš izteicās, ka tāda valsts kā Vācija, kas ir atkarīga no eksporta un ārējās tirdzniecības, nepieciešamības gadījumā var iesaistīties militārās operācijās ārzemēs, lai aizstāvētu savas intereses. Pēc viņa domām, militārā spēka izmantošana būtu pieļaujama, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un novērstu reģionālo nestabilitāti.
Prezidenta izteikumi izraisīja skandālu, jo Vācijā pēc Otrā pasaules kara valda ļoti piesardzīga attieksme pret militārām operācijām ārzemēs, kas būtu pieļaujamas tikai galējas nepieciešamības gadījumā. H. Kēlera izteikumi radīja priekšstatu, ka Vācija izmanto savu armiju kā līdzekli biznesa interešu īstenošanai.
Prezidenta pārstāvji vēlāk centās paskaidrot, ka H. Kēlers runājis par cīņu pret pirātismu Somālijas piekrastē, taču lielākā daļa klausītāju viņa izteikumus uztvēra saistībā ar Vācijas karaspēka līdzdalību Afganistānas misijā. Lielākā daļa vāciešu ir negatīvi noskaņoti pret šo misiju. Vācijas amatpersonas vienmēr uzsvērušas, ka Vācijas karavīri Afganistānā palīdz aizstāvēt dzimteni pret starptautisko terorismu, bet H. Kēlera izteikumi radīja pavisam citu priekšstatu. «Prezidenta spēcīgākais ierocis ir vārdi. Kad tos lieto nepareizi, tas var būt bīstami,» secina laikraksts Suddeutsche Zeitung.
H. Kēlers uzskata, ka pret viņu vērstā kritika ir nepamatota, tomēr viņš nolēmis atkāpties no amata. «Man bija gods kalpot Vācijai,» teica H. Kēlers. Viņš bija Vācijas prezidents kopš 2004. gada; pagājušogad tika pārvēlēts uz otro termiņu. Vācijā prezidentam ir galvenokārt ceremoniāla loma, tomēr H. Kēlera atkāpšanās sagādājusi galvassāpes kanclerei Angelai Merkelei, kurai jau pietiek citu problēmu. Berlīnes Brīvās universitātes profesors Johens Štāts intervijā Bloomberg spriež, ka H. Kēlera atkāpšanās ir nopietns trieciens A. Merkelei, jo signalizē pasaulei par vienotības trūkumu valsts vadībā.
Prezidenta pienākumu pildīšanu uzņēmies parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs Jenss Bērnsens. Saskaņā ar konstitūciju 30 dienu laikā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas. Vācijā prezidents tiek ievēlēts parlamenta deputātu un federālo zemju pārstāvju balsojumā.