Sociāldemokrāti pārmetuši Merkelei jaunu ideju trūkumu un Eiropas pagrimuma paātrināšanu.
Paziņojot par kandidēšanu uz ceturto termiņu, Merkele sākusi priekšvēlēšanu sacīkstes pirms septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
Merkele ieņem kancleres amatu kopš 2005.gada un pašreiz vada tā dēvēto lielās koalīcijas valdību kopā ar centriski kreiso Sociāldemokrātu partiju (SPD). Ja viņas vadītie kristīgie demokrāti (CDU) rudenī paredzētajās vēlēšanās iegūs pietiekami daudz balsu, Merkele varētu kļūt par visilgāk amatā esošo kādas Eiropas valsts līderi un par vienu no visilgāk amatā bijušajiem Vācijas valdības vadītājiem.
Tiek prognozēts, ka no SPD uz kanclera amatu varētu kandidēt pašreizējais ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls, kas Merkeles "lielās koalīcijas" kabinetā ieņem arī vicekanclera amatu, vai pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs.
SPD ģenerālsekretāre Katarīna Bālija pauda uzskatu, ka Merkele pēc 12 gadiem kancleres amatā ir izsmēlusi savus spēkus un nespēj piedāvāt neko jaunu valsts nākotnes uzlabošanai.
Gabriēls savukārt pārmeta kanclerei un finanšu ministram Volfgangam Šeiblem nepietiekamas uzmanības pievēršanu Eiropas integrācijai.
Viņš sacīja, ka SPD koncentrēsies uz būtiskajiem politiskajiem jautājumiem, lai novērstu tālāku Eiropas šķelšanos pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības (ES).
Gabriēls ir vairākkārt aicinājis palielināt līdzekļus skolām, ceļu uzturēšanai un digitālās infrastruktūras attīstīšanai. CDU tikmēr atbalsta zemākus nodokļus.
Pieturoties pie taupības politikas, Šeible pirmdien paziņoja, ka Eiropas Komisijas (EK) aicinājums Vācijai un citām eirozonas valstīm atvieglot budžeta politiku ir nepareizais ceļš.
Arī citi SPD politiķi norādīja, ka Merkele, lai kādi būtu viņas nopelni, vairs nepārstāv valsts nākotni.
Tajā pašā laikā tirgus izpētes kompānijas Emnid veiktā aptauja, ko svētdien publiskojis laikraksts Bild am Sonntag, liecina, ka 55% vāciešu vēlētos arī turpmāk redzēt Merkeli kancleres amatā.