"Mēs nevaram palikt šajā stingrajā karantīnas režīmā visu ziemu. Mēs to labi nepanestu kā sabiedrība," intervijā grupas Funke medijiem sacīja ministrs.
Vācijā daļējs karantīnas režīms stājās spēkā novembrī, kad tika slēgti bāri, restorāni, kultūras un sporta iestādes.
Decembra vidū tika aizvērti arī veikali, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un skolas. Janvārī tika pastiprināti noteikumi attiecībā uz masku valkāšanu un strādāšanu no mājām.
Kopš gada sākuma jaunu Covid-19 gadījumu skaits un intensīvajā aprūpē esošo Covid-19 pacientu skaits lēnām pakāpeniski samazinās, ko Špāns nodēvēja par uzmundrinošu tendenci.
Roberta Koha institūts (RKI), kas Vācijā pilda slimību kontroles dienesta funkcijas, šodien ziņoja par 14 211 jauniem Covid-19 gadījumiem un 786 nāves gadījumiem. Inficēšanās rādītājs ir 81 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir krietni virs 50 gadījumiem, ko Vācijas politiķi noteikuši par slieksni ierobežojumu atcelšanai.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Vācijas 16 federālo zemju premjerministri trešdien lems, vai pagarināt ierobežojumus pēc 14.februāra.
Vairāki eksperti uzskata, ka vēl ir par agru atvieglot ierobežojumus, sevišķi, ņemot vērā jauno lipīgāko vīrusa paveidu izplatīšanos.
Vācijas Sabiedrības veselības darbinieku federālās asociācijas vadītāja Ute Teiherte pagājušajā nedēļā pauda viedokli, ka pie inficēšanās rādītājiem 100, 70 vai 50, rēķinot uz uz 100 000 iedzīvotāju, nedrīkst atvieglot ierobežojumus.
Taču Špāns sacīja, ka Vācijas mērķis ir nepieļaut veselības aprūpes sistēmas pārslogošanu, nevis novērst pilnīgi visus inficēšanās gadījumus.