Piektdien vācu laikrakstos publicētajā ziņojumā neatkarīgā ekspertu komisija norādījusi, ka līdz ar Vācijas atkalapvienošanos pirms 27 gadiem parakstītais līgums ir atrisinājis visus atlikušos jautājumus, kas saistīti ar Otrā pasaules kara laikā pastrādātajiem noziegumiem.
Komisija uzskata, ka Polija "sarunu laikā par līgumu vismaz netieši atteikusies no savām tiesībām pārskatīt" savas reparāciju prasības.
Eksperti uzsvēruši, ka līgums "līdz pat šai dienai bloķē jebkādas pret Vāciju vērstas reparāciju prasības," vēsta laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" (FAZ).
Viņi atsaucas uz Līgumu par galīgo izkārtojumu attiecībā uz Vāciju, kas tika parakstīts 1990.gada septembrī un ar kuru Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis ASV, Lielbritānija, Francija un toreizējā PSRS oficiāli atteicās no savām okupētājvalstu tiesībām un atjaunoja pilnīgu Vācijas suverenitāti.
Ar šo līgumu tika atkārtoti apstiprināta tagad starptautiski atzītā Vācijas un Polijas robeža un liegtas Vācijas tiesības uz jebkādām turpmākām teritoriālām pretenzijām pret Poliju.
Līgumu parakstīja gan toreizējā Rietumvācija, gan komunistu jūgā bijusī kādreizējā Austrumvācija jeb tā dēvētā Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), gan nu jau atkalapvienotā šodienas Vācijas Federatīvā Republika.
Taču pēdējo nedēļu laikā senais jautājums par Otrā pasaules kara reparācijām atkal nonācis mediju un sabiedrības uzmanības lokā, Polijas līderiem nākot klajā ar izteikumiem, ka Varšavai pienāktos zināma veida kompensācijas, lai gan oficiālas prasības vēl nav.
Vācijas amatpersonas ievērojušas, ka kopš 2015.gada beigām, kad Polijā pie varas nāca konservatīvā partija "Likums un taisnīgums", runas par reparācijām īpaši saasinājis tās līderis Jaroslavs Kačiņskis, kurš uzskata, ka visi rēķini pēc Otrā pasaules kara joprojām nav nokārtoti.
Pēc poļu aprēķiniem Varšavai kompensācijās pienāktos aptuveni 38 miljardi eiro, lai gan pastāv alternatīvas aplēses arī par ievērojami lielākām summām.
Tikai dažas stundas pirms vācu ekspertu ziņojuma publiskošanas Polijas premjerministre Beāta Šidlo paziņoja, ka Varšava tiecas vienīgi pēc taisnīguma, jo poļu tauta bija Otrā pasaules kara upuris.
Iepriekš Berlīne apgalvoja, ka Varšava esot atteikusies no savām tiesībām uz kompensācijām jau 1953.gadā, taču Polija norādīja, ka tas, pirmkārt, attiecās vienīgi uz toreizējo VDR un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēma neleģitīmā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.
Arī Iepriekš Vācija apgalvojusi, ka 1990.gada līgums, kas pazīstams arī kā četri plus divi līgums, nepārprotami nosaka, ka turpmāk reparācijas par Otro pasaules karu nepienākas nevienam citam iespējamajam prasītājam.
Savukārt jaunajā vācu juristu atzinumā teikts, ka noilgums izplatās ne vien uz Polijas valdības prasībām, bet arī individuālas prasības, domājams, nevarētu būt sekmīgas saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskajām tiesībām.
Šo atzinumu pasūtījis Bundestāga vicepriekšsēdis Johaness Zinghammers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi Sociālo savienību (CSU).
Komentējot ekspertu atzinumu, Zinghammers sarunā ar FAZ paziņojis, ka "Polijas reparāciju prasības, kurām no juridiskā viedokļa nav izredžu, ir pretrunā ar Vācijas un Polijas kopīgās nākotnes projektu un tām var būt bīstamas sekas".
zvirbulēns
a
ļuļa