1783.-1784. gados Laki vulkāns, kas atrodas Islandes dienvidos Skaftafetlas nacionālajā parkā netālu no Kirkjubejarklausturas pilsētiņas, izmeta atmosfērā 122 miljonus tonnu sēra dioksīda. Salīdzinājumam, tas ir mazliet vairāk nekā viss šīs gāzes daudzums, kādu gada garumā rada visas mūsdienu pasaules rūpniecība. Rezultātā, pēc vēsturnieku rīcībā esošās informācijas, gāja bojā piektā daļa Islandes iedzīvotāju (vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku) un trīs ceturtdaļas mājlopu. Bez tam paaugstināts mirstības līmenis tika reģistrēts arī Nīderlandē, Zviedrijā un Lielbritānijā.
Ņemot vērā, ka, pēc pētnieku vārdiem, pēdējo 1150 gadu laikā Islandē ir notikuši vismaz četri līdzīgi izvirdumi, zinātnieki modelēja šāda notikuma sekas mūsdienās. Darba rezultātā tika secināts, ka visas Eiropas teritorijā pirmo trīs mēnešu laikā pēc izvirduma divkārt palielināsies daļiņu ar diametru mazāku par 2,5 mikrometriem koncentrācija. Šī iemesla dēļ no problēmām ar sirdi un plaušām mirs aptuveni 142 tūkstoši cilvēku (tas ir aptuveni divkārt vairāk, nekā katru gadu no gripas).
Sava darba ietvaros zinātnieki neņēma vērā šāda izvirduma sekas ekonomikai. Jāpiebilst, ka 2011. gada aprīlī žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences tika publicēti darba, kurā zinātnieki novērtēja vulkāna Eijafjatlajokudla izvirduma bīstamību, rezultāti. Kā liecināja pētījums, daļiņām, kuras izmet vulkāns, ir neregulāra forma, tādēļ tās ir spējīgas traumēt plaušas, kā arī pārnēsāt uz savas virsmas lielu daudzumu kaitīgu vielu.