Pēc incidenta, kas 2010.gadā notika Vestervīkas Ziemeļu cietumā, ieslodzītā līgava vērsās ar sūdzību ombudsmenes birojā, norādot, ka cietuma darbinieki, iztraucējot pāri dzimumakta laikā, rīkojušies nepiedienīgi.
Līgava uz plānoto sestdienas tikšanos bija paņēmusi līdzi pāra meitiņu. Dažas minūtes paspēlējušies ar mazuli, pāris to pabarojis un nolicis gulēt bērnu ratiņos. Kad mazulis bija aizmidzis, ieslodzītais un viņa līgava likušies līdzās esošajā gultā un nodevušies mīlas priekiem.
Pēkšņi pie durvīm atskanējis viegls klauvējiens, tikšanās telpā ienākuši divi sargi. Mīlnieki tobrīd bijuši palagos kaili. Sargi likuši ieslodzītajam doties viņiem līdzi. Kad cietumnieks bija apģērbies, sargi pavadīja viņu laukā no istabas. Kailā līgava un mazulis palikuši telpā.
Sargi ieslodzītajam izteikuši rājienu, skaidrojot, ka "dzimumattiecības, esot kailiem, bērna klātbūtnē ir sociālo pakalpojumu likuma pārkāpums". Kad šādas aktivitātes notiek, sargi ir spiesti iejaukties un tās pārtraukt. Sūdzībā līgava skaidrojusi, ka sargu uzvedība bijusi "aizvainojoša un agresīva".
Savā atzinumā ombudsmene izteikusi šaubas par vispārējo seksa aizliegumu bērna klātbūtnē, turklāt arī norādījusi, ka sargiem noteikumus vajadzējis izskaidrot, pirms pāris iegājis tikšanās telpā. "Ienākšana tikšanās telpā tādā intīmā brīdī ir būtisks ieslodzītā un viņa ciemiņa privātuma pārkāpums, turklāt, lai to veiktu, jārīkojas ar takta izjūtu un apdomu," skaidroja Nordenfelta.
Ja iejaukšanās iemesls bija informēt ieslodzīto par noteikumiem, bija jābūt "citam, taktiskākam, veidam, kā šo situāciju atrisināt", norādīja ombudsmene.