“Lēmums apturēt Medžlisa darbību Krievijas pretekstrēmisma likumu ietvaros ir naidīgs represīvs pasākums, kas atņem Krimas tatāru sabiedrības locekļiem tiesības uz biedrošanās brīvību," atzīmēja Amnesty International Eiropas un Vidusāzijas vicedirektors Deniss Krivošejevs.
Viņš konstatēja, ka pēc šī lēmuma, kas vērsts pret nedaudzajiem citādi domājošajiem Krimā, turpmāk jebkurš ar Medžlisu saistīts cilvēks var kļūt par upuri nopietnām apsūdzībām ekstrēmismā.
"Medžlisa darbības apturēšanas dēļ to Krimas tatāru kopienas locekļu liktenis, kuri ir palikuši Krimā, kļūst vēl neskaidrāks, jo tagad viņiem vēl vairāk draud iebiedēšana, spiediens un kriminālvajāšana," uzskata Krivošejevs.
"Amnesty International" arī atzīmē, ka Krievijas represiju Krimā galvenais smagums gulstas uz Krimas tatāriem. Organizācija atgādināja, ka 2014.gada martā prokrieviskie kaujinieki nolaupīja Krimas tatāru Rešatu Ametovu, kura sakropļots līķis tika atrasts pēc 12 dienām. Kopš tā laika "Amnesty International" dokumentējusi vismaz triju Krimas tatāru iespējamu piespiedu pazušanu Krimas pussalā, bet nav nekādu pazīmju par šo noziegumu reālu izmeklēšanu.
"Diemžēl lēmums par [Medžlisa] darbības apturēšanu ir tikai pēdējais solis garā izrēķināšanos ar Krimas tatāru sabiedrību sērijā. Krimā ir jāatjauno Medžlisa tiesības uz turpmāku eksistenci un sabiedrības pārstāvēšanu, bet tiesības uz biedrošanās un viedokļu paušanas brīvību ir jāievēro," uzsvēra Krivošejevs.
Jau ziņots, ka Krievijas Federācijas starptautiski neatzītā subjekta Krimas republikas prokurore Natālija Poklonska trešdien apturēja Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbību.
Pret lēmumu par Medžlisa darbības apturēšanu stingru protestu izteikusi Ukrainas Ārlietu ministrija.
Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs uzskata, ka sakarā ar šo lēmumu Ukrainas prezidentam Petro Porošenko ir jāpieprasa nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes (DP) un Eiropas Savienības (ES) izpildinstitūciju sanāksmes.
"Šodien es pieņēmu lēmumu apturēt sabiedriskās apvienības "Krimas tatāru tautas medžliss" darbību, lai nepieļautu [Krievijas] federālās likumdošanas pārkāpšanu," aģentūrai TASS paziņoja Poklonska.
"Tiek apturētas sabiedriskās apvienības tiesības. Viņiem tiek aizliegts izmantot visus valsts un pašvaldību plašsaziņas līdzekļus, viņi nevarēs rīkot dažādus publiskus masu pasākumus, izmantot noguldījumus bankās un vispār veikt kaut kādu darbu. Visa viņu propaganda būs aizliegta," skaidroja prokurore.
Lēmumā par Medžlisa darbības apturēšanu Poklonska atsaucās uz Krievijas likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai". Lēmums nav saistošs ārpus Krievijas.
Šis lēmums būs spēkā, līdz Krimas republikas Augstākā tiesa pieņems lēmumu par Poklonskas prasību atzīt Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību. Šo prasību tiesa sāka izskatīt 3.martā.
Poklonska februārī vērsās Krimas republikas Augstākajā tiesā, pieprasot atzīt Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību. Šādu prasību Poklonska pamatoja ar to, ka Medžliss ilgstošā laika periodā esot veicis ekstrēmistiskus likumpārkāpumus, tostarp rīkojis ekstrēmistiskus publiskus pasākumus.
Centienus aizliegt Medžlisa darbību nosodījusi Latvijas Ārlietu ministrija.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā, izraisot plašu nosodījumu un rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem.
Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam, kurš ir arī bijušais Latvijas atmodas aktīvists, ir aizliegts iebraukt Krievijā, un līdz ar to viņš nevar ierasties Krimā. Medžlisa sēdes notiek Ukrainā.