Bija plānots, ka satelīti tiks kosmosā palaisti, izmantojot Sojuz raķetes, kuru pirmās atlūzas nogāzīsies Kazahstānas ziemeļu daļā, kas tikai retos gadījumos tikusi izmantota šim mērķim.
Kazahstāna uzstāj - lai šajā zonā varētu tikt nogāztas raķešu atlūzas, ir jānoslēdz papildu līgums, vēsta laikraksts Kommersant un ziņu aģentūra Interfax. "Tamdēļ mēs vienkārši neesam spējīgi izpildīt ne tikai savas, bet arī starptautiskās saistības," laikrakstam Kommersant skaidroja vārdā neminēts avots Krievijas kosmosa aģentūrā Roskosmos.
Kazahstāna liegusi Krievijai palaist kosmosā Eiropas meteoroloģisko satelītu MetOp-B, kas bija plānots 23.maijā, Baltkrievijas, Kanādas, Vācijas un divus Krievijas satelītus, ko Kosmosā bija plānots nogādāt 7.jūnijā, un Krievijas satelītu Resurs-P, ko bija plānots kosmosā palaist augustā.
Pagaidām nav zināms, kad un kā šos septiņus satelītus plānots palaist kosmosā. Nav arī zināms, vai Krievijas un Kazahstānas domstarpības ietekmēs arī pilotējamos kosmosa lidojumus no Baikonuras kosmodroma. Arī šajos lidojumos tiek izmantotas Sojuz raķetes, taču atlūzas parasti nokrīt citā zonā.
Avīze Kommersant skaidro, ka iespējamais risinājums šim konfliktam būtu jaunā Vostočnij kosmodroma būvniecība Amūras apgabalā. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, Kazahstāna ir nobažījusies, ka jaunā kosmodroma dēļ Krievija varētu lauzt nomas līgumu ar Kazahstānu. Šis līgums spēkā būs līdz 2050.gadam, un ik gadu tas Astanai ienes teju 115 miljonus dolāru (64,51 miljonu latu).