Savukārt Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas AES būvniecības direkcijas galvenais inženieris Anatolijs Bondars žurnālistiem paziņoja, ka pašlaik AES būvlaukumā norisinās tā sauktās apvienotās pionieru bāzes izveides darbi. "Apvienotā pionieru bāze" ir ražošanas bāze stacijas būvniecībai. Bondars arī norādīja, ka jau ir izveidots tā sauktais starta laukums. "Šodien ir jārunā par to, ka ir jau padarīts liels darbs, mums ir pamats pieņemt, ka 2011. gada beigās , 2012. gada pirmajā pusē visi sagatavošanās objekti būs pabeigti," teica Bondars, uzsverot, ka pēc tam sāksies tiešie jaunās AES būvniecības darbi.
Atbildot uz jautājumu, vai nepagarināsies AES nodošanas ekspluatācijā termiņi, jo aizkavējās vienošanās paketes starp Baltkrieviju un Krieviju parakstīšana, Bondars teica, ka "ir visi priekšnosacījumu pieņemt, ka iekļausimies norunātajos termiņos".
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko septembrī parakstīja dekrētu, kas nosaka, ka jaunā AES būs izvietota Grodņas apgabala Ostrovecas rajonā 449,94 hektāru lielā platībā 20 kilometru no Lietuvas robežas. Lukašenko parakstītajā dekrētā arī noteikts, ka AES projektēšanai šajā zemes gabalā jānotiek atbilstoši valsts likumiem un starptautiskajiem līgumiem, kurus parakstījusi Baltkrievija.
Jāatgādina, ka Baltkrievija ir iecerējusi uzcelt AES, kurā būtu divi reaktori ar kopējo jaudu 2400 megavati. Pirmo reaktoru plānots pabeigt 2017.gadā, bet otro - 2018.gadā.
Martā Minskā tika parakstīta starpvaldību vienošanās, ka Baltkrievijas AES būvniecību vadīs Krievijas uzņēmums "Atomstrojeksport". AES un apkārtējās infrastruktūras būvniecības izmaksas tiek lēstas 9,4 miljardu ASV dolāru (4,7 miljardi latu) apmērā. Lielāko daļu AES būvniecībai nepieciešamā finansējuma Baltkrievija cer kā aizdevumu saņemt no Krievijas.
AES Baltkrievijā gribēja būvēt jau 80. gadu sākumā, taču šis projekts tika apturēts pēc 1986. gadā notikušās Černobiļas AES avārijas.