Krievijas valsts statistikas dienests Rosstat arī atzinis, ka Krievijas iedzīvotāju skaita samazināšanās tempi paātrinās. Ja no 1989. līdz 2002. gadiem valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 1,8 miljoniem cilvēku, tad nākamajos astoņos gados jau par 2,3 miljoniem cilvēku. Pie tam lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās ir trīs reizes lielāka, nekā pilsētās. Kopš 2002. gada fiksēta veselu ciematu masveida izmiršana – šajā laikā to kļuvis par 8,5 tūkstošiem mazāk. Vēl 19,4 tūkstoši lauku ciematu vai apdzīvotu vietu pastāv tikai juridiski, kamēr faktiski tajos neviens nedzīvo.
Vidējais Krievijas iedzīvotāju vecums šobrīd ir 39 gadi, kas liecina par lēnu iedzīvotāju novecošanu – 2002. gadā vidējais vecums bija 37,7 gadi.
Tāpat turpina palielināties sieviešu daļa: to ir par 10,7 miljoniem vairāk, nekā vīriešu. Tikmēr laulāto pāru skaits, salīdzinot ar 2002. gadu, samazinājies par aptuveni miljonu un ir 33 miljoni, no kuriem 13 procenti atrodas neoficiālā jeb civillaulībā. Pie tam pieaudzis šķiršanos daudzums.
Kas attiecas uz iedzīvotāju nacionālo sastāvu, tad to ievērojams daudzums skaitīšanas laikā atsacījies norādīt savu nacionālo piederību. Salīdzinot ar 2002. gadu, šādu cilvēku skaits palielinājies par 2,7 procentiem un sasniedzas 5,6 miljonus cilvēku. Savukārt par krieviem sevi uzskata 80,9 procenti valsts iedzīvotāju (2002. gadā – 80,64 procenti). Skaitliski otras lielākās tautības – tatāru – daļa palikusi iepriekšējā līmenī un ir 3,87 procenti. Trešo vietu, tāpat kā iepriekš, ieņem ukraiņi, kuru daļa gan samazinājusies no 2,05 līdz 1,41 procentam. Tālāk seko baškīri, čuvaši, čečeni, armēņi, avārieši, mordovieši un kazahi. Pie kam uz citu tautību Krievijas iedzīvotāju fona čečeni, avārieši un armēņi izceļas ar augstu skaita pieaugumu.
Jāatgādina, ka tautas skaitīšana Krievijā notika no 2010. gada 14. līdz 25. oktobrim.