Belocerkovska, kura nedzīvo Krievijā, tika apsūdzēta par ierakstiem sociālajā tīklā "Instagram". Varasiestādes apgalvoja, ka viņas ieraksti saturēja "apzināti nepatiesu informāciju par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu, lai iznīcinātu Ukrainas pilsētas un civiliedzīvotājus, tai skaitā bērnus".
Belocerkovska, kuras profilā "Instagram" teikts, ka viņa dzimusi Odesā, Ukrainas dienvidos, paziņojusi, ka Krievijas tiesas spriedums, no vienas puses, radījis viņā neizpratni, bet no otra - lepnumu.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja lietu pret Belocerkovsku ierosināja 2022.gada 16.martā. Tā bija pirmā publiski zināmā lieta, kas tika ierosināta saskaņā ar jauno likumu, kas tika pieņemts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un paredz bargus sodus par informāciju, kas, varasiestāžu skatījumā, apmelo vai noniecina Krievijas armiju.
Krievijas varasiestādes ir izdevušas orderi Belocerkovskas aizturēšanai, iekļāvušas viņu meklēto personu sarakstā un konfiscējušas viņai piederošos aktīvus 153 miljonu rubļu (aptuveni divu miljonu eiro) vērtībā. Belocerkovska arī atzīta par "ārvalstu aģenti".
Viņai piespriests līdz šim bargākais sods saskaņā ar jauno likumu, atsaucoties uz kuru pagājušajā nedēļā aizmuguriski tika notiesāts arī žurnālists Aleksandrs Ņevzorovs. Viņam tika piespriesti astoņi gadi cietumā saistībā ar apsūdzībām par tādas informācijas izplatīšanu, ko Kremlis uzskata par "viltus ziņām".
Ņevzorovs 9.martā tīmekļa platformās "Instagram" un "YouTube" publicēja informāciju par Krievijas armijas tīši veikto Mariupoles dzemdību nama apšaudi. Krievijas izmeklētāju skatījumā tā bijusi "apzināti nepatiesa informācija".
Krievijas armijas veiktajā Mariupoles dzemdību nama un bērnu slimnīcas apšaudē 9.martā tika nogalināti trīs cilvēki, arī viens bērns, bet 17 cilvēki tika ievainoti.
Ņevzorovs tika tiesāts aizmuguriski, jo viņš jau kādu laiku dzīvo ārzemēs. Jūnijā kļuva zināms, ka žurnālists saņēmis Ukrainas pilsonību.
Decembrī Krievijas tiesa opozicionāram un Kremļa kritiķim Iļjam Jašinam piesprieda astoņarpus gadus cietumā par tiešsaistes pārraidi, kurā viņš stāstīja par iedzīvotāju masu slepkavībām Krievijas okupētajā Bučā. Pērn arī Maskavas pilsētas Krasnoje Selo rajona deputātam Aleksejam Gorinovam tiesa piesprieda septiņus gadus cietumā par karam Ukrainā veltītiem izteikumiem.
Kamēr šie politiķi jau nonākuši aiz restēm, Kremļa kritiķis Vladimirs Kara Murza vēl atrodas pirmstiesas apcietinājumā. Arī viņam izvirzītas apsūdzības nepatiesas informācijas izplatīšanā par Krievijas sākto karu Ukrainā.