Kā ziņu aģentūrai Interfax pirmdien izteicies vārdā neminēts informācijas avots, tas ļaušot "līdzsvarot draudus Krievijas stratēģiskajiem kodolspēkiem" gadījumā, ja Krievijas robežu tuvumā tiktu izvietoti ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas elementi.
Šo raķešu darbības rādiuss atkarībā no raķešu kompleksa tipa ir 280 līdz 500 kilometri, un tās var nogādāt mērķī gan parasto, gan kodolbruņojumu. No Ļeņingradas apgabala teritorijas tās varētu sasniegt mērķus Baltijā un Polijas austrumos, no Baltkrievijas - Polijas vidienē, bet no Kaļiņingradas apgabala - arī Vācijā, norāda aģentūra.
Tā atgādina, ka raķetes Iskander paredzētas, lai "jebkurā gadalaikā un diennakts stundā parasto bruņoto spēku daļas varētu dot triecienus īpaši svarīgiem mērķiem (..) aktīvas ienaidnieka pretošanās apstākļos".
Kaļiņingradā Krievija pirmo reizi piedraudēja izvietot raķetes Iskander 2008.gada novembrī. Tomēr 2009.gada septembrī Maskava pavēstīja, ka tas nenotiks, jo ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par atteikšanos no viņa priekšteča Džordža Buša iecerētās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas Austrumeiropā.
Taču, Obamas administrācijai izstrādājot jaunus pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanas plānus, Maskava savu nostāju atkal mainīja.
Pagājušā gada sākumā Krievija paziņoja, ka raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Ļeņingradas apgabalā Lugas pilsētas apkaimē, aptuveni 120-200 kilometru attālumā no robežas ar Igauniju un Latviju.
Šā gada oktobra vidū anonīms avots Kremlī atkal lika noprast, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmu Krievija varot atrisināt "lēti, bet ārkārtīgi efektīvi". Medijos tūdaļ pat parādījās pārspriedumi, ka runa varētu būt par raķešu kompleksu Iskander izvietošanu pie Krievijas rietumu robežām.