Jau vēstīts, ka Maskavas tiesa 17.augustā atzina pankgrupas Pussy Riot dalībnieču vainu huligānismā, kas motivēts ar reliģisko naidu, piespriežot viņām divu gadu cietumsodu. Nadežda Tolokoņņikova, Marija Aļohina un Jekaterina Samuceviča tika notiesātas par akciju, kas 21.februārī tika sarīkota Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē.
Parasti nesakcionētu politisko protestu laikā aizturētajiem aktīvistiem tiek izvirzītas apsūdzības par sabiedriskās kārtības traucēšanu, par ko var tikt piemērots 15 dienu apcietinājums. "Šī lieta raisa arī citus jautājumus par to, kā tiek ievērots princips par brīvām tiesām demokrātiskā, uz likumiem balstītā valstī," teikts padomes pieņemtajā dokumentā, kas ievietots tās tīmekļa vietnē.
Padomes locekļi vaicā, kādēļ visām apsūdzētajām tika piespriests vienāds sodamērs - divu gadu ieslodzījums vispārējā režīma kolonijā -, neņemot vērā faktu, ka divām apsūdzētajām ir mazi bērni. "Vai viņām nevarēja piespriest nosacītu cietumsodu vai vismaz atlikt soda izciešanu, līdz viņu bērni būs sasnieguši pilngadību?" jautā Cilvēktiesību padome. "Kādēļ mums ir jāgaida, ka atbildes uz šiem jautājumiem sniegs Eiropas Cilvēktiesību tiesa? Mēs taču ļoti labi paši zinām šīs atbildes," teikts dokumentā, kuru parakstījuši arī tādi labi zināmi aktīvisti kā Ludmila Aleksejeva.
Savukārt Krievijas tiesībsargs Vladimirs Lukins ceturtdien pauda pārliecību, ka Pussy Riot dalībniecēm piespriestais sodamērs ir pārāk bargs, un atzina, ka viņš varētu iesniegt sūdzību, ja arī augstākas instances tiesa paturētu spēkā piespriesto cietumsodu.