"Krievijas vadība cenšas Krimā izglābt tūrisma sezonu, no kuras ir atkarīga vairāk nekā puse vietējo iedzīvotāju ienākumu. Ja tiks izjaukta tūrisma sezona, tas draud ar Krimas sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, iedzīvotāju ienākumu, viņu pirktspējas līmeņa krišanos, un tā rezultātā var rasties vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar pussalā notikušajām pārmaiņām," sacīja aģentūras sarunbiedrs.
Tieši tāpēc Krievijas ierēdņi ķērušies pie atklātas "šantāžas", viņš piebilda.
Cita starpā Maskavas iestāžu un uzņēmumu darbinieki vēsta, ka Krievijas galvaspilsētas rūpnīcās un fabrikās, kā arī valdības organizācijās aktīvi tiek izplatītas ceļazīmes uz Krimas sanatorijām un bērnu nometnēm, lai tās iespējami lielākā mērā aizpildītu un vismaz radītu skatu, ka kūrorta sezona nav izjaukta.
Kaut arī ceļazīmju cenas ir ārkārtīgi zemas - 20% no to reālās cenas, turklāt par pārbraucienu ir jāmaksā 60% no biļetes cenas -, Maskavas strādnieki un ierēdņi negrib braukt uz Krimu, uzskatot to par "karsto punktu" un baidoties no "Labējā sektora provokācijām".
"Krievijas uzņēmumu un valsts iestāžu vadītāji spiež ņemt ceļazīmes uz Krimu kā priekšnosacījumu atvaļinājumiem vasarā. Tiem, kuri atsakās, atvaļinājums tiek pārcelts uz rudeni," sacīja aģentūras sarunbiedrs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.