Krievijas Pareizticīgās baznīcas sinode atzinusi, ka turpmāka eiharistiskā kopība ar Konstantinopoli nav iespējama, pēc baznīcas sinodes Minskā pavēstīja baznīcas ārējo sakaru nodaļas vadītājs Volokolamskas metropolīts Ilarions.
"Svētās sinodes sēdē tika pieņemts lēmums par pilnīgu kopības saraušanu ar Konstantinopoles patriarhātu," sacīja metropolīts.
Lēmums nozīmē, ka abu baznīcu garīdznieki vairs nevarēs kalpot kopā, bet vienas baznīcas ticīgie nevarēs saņemt otras baznīcas svēto vakarēdienu, paskaidroja Ilarions.
Jau ziņots, ka Konstantinopoles patriarhāts ceturtdien atzina Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarību.
Konstantinopoles baznīcas sinode, kuru vadīja patriarhs Bartolomejs, ko citu pareizticīgo baznīcu galvas uzskata par "pirmo starp līdzīgajiem", nolēma "turpināt procedūru autokefālijas piešķiršanai Ukrainas baznīcai," teikts sinodes izplatītajā oficiālajā paziņojumā.
Sinode nolēma atcelt 1686.gada lēmumu, ar kuru Kijevas metropolija tika nodota Maskavai.
Ukrainā pastāv trīs lielas reliģiskas organizācijas, kas sevi uzskata par pareizticīgām baznīcām - Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kas ietilpst Krievijas Pareizticīgajā baznīcā, Kijevas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgā baznīca un Ukrainas Autokefālā pareizticīgā baznīca. Maskava pēdējās divas organizācijas uzskata par šķeltniekiem.
Aprīlī Maskavas neatzītās baznīcas vērsās pie Konstantinopoles patriarha ar lūgumu atzīt Ukrainas baznīcas neatkarību.
Šo lūgumu atbalstīja Ukrainas prezidents un parlaments.
Sagaidāms, ka jaunajā baznīcas struktūrā iekļausies abu Maskavas neatzīto baznīcu locekļi, kā Maskavas patriarhāta garīdznieki, kas vēlēsies tai pievienoties.
papildināta ar pēdējām četrām rindkopām
Tomas
Tedis
interesanti