TV Dodžj publicējis interviju ar "troļļu fabrikas" darbinieku, kurš lietoja pseidonīmu Maksims. Viņš savu darbu "informācijas aģentūrā" beidza 2015. gadā. Jaunā vīrieša darba grāmatiņā, kā apliecina medijs, patiešām ir divi ieraksti no uzņēmumiem, kas ir saistīti ar tā dēvētajām "troļļu fabrikām".
"No sākuma mums "brīvprātīgi-piespiedu kārtā" bija jāskatās Kāršu nams angļu valodā. Mums bija angļu valodas nodarbības, labojām viens otra komentārus, meklējam, kādas bija kļūdas, kā nevajag rakstīt," sacīja Maksims. Viņš norādīja, ka priekšnieks arī pārlasījis komentārus sociālajos medijos, pārbaudot, vai tie izklausās gana amerikāniski.
Lai gan Krievijas troļļu fabrikas darbības pēdējā laikā vairāk tiek saistītas ar šī brīža ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņu, aktivitātes notikušas, pirms vēl Tramps bijis vērā ņemams kandidāts. Viens no Maksima uzdevumiem ir bijis izraisīt nepatiku pret ASV valdību un Demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni, atgādinot par viņas izdzēsto darba e-pastu izmeklēšanu un viņas turību.
Runājot par komentāru tēmām, Maksims skaidroja, ka viņa darbs bija rakstīt komentārus par "gejiem un ieročiem". Ja tika pieminēti geji, vajadzēja iesaistīt arī reliģiju. Vajadzēja lasīt komentārus tādos medijos kā The Washington Post un New York Times, lai saprastu ASV iedzīvotāju noskaņojumu. Pašu troļļu komentāriem vajadzēja raisīt diskusijas un iegūt daudz atzīmes "patīk" jeb tā sauktos "laikus".
Bijušais trollis norāda, ka darbs fabrikā tika organizēts ļoti uzmanīgi, proti, vienmēr bija jāizmanto rīki, kas palīdz slēpt IP adreses, lai komentārus nevarētu saistīt ar Krieviju, savukārt kādu darbinieku nolamāja, jo viņš savos sociālajos tīklos bija publicējis attēlu no darba vietas.
Žurnāls SestDiena, rakstot par Latvijā izveidotu troļļu pretinieku Elfu kustību, stāstīja par ASV žurnālistu atklātajām troļļu fabrikām Krievijā.
New York Times jau 2015. gadā rakstīja par milzīgu ēku, kurā darbojas liela, iespējams, valdības atbalstīta organizācija, saukta par Aģentūru, kas nodarbina lielu skaitu jaunu cilvēku, dodot tiem uzdevumus - radīt saturu un komentēt citu lietotāju un mediju saturu sociālajos tīklos. Stāsta tapšanas laikā žurnālists devās uz Krieviju, kur iepazinās ar vairākiem bijušajiem "troļļu fabrikas" darbiniekiem, kas atzina, ka šādi "troļļu ofisi" ir daudzviet Krievijā, kur darbinieki ne tikai raksta komentārus, bet sacer esejas un veido blogus - tajos starp astroloģijas un stila padomiem iepin stāstus par, piemēram, Rietumu pagrimumu. Neilgi pēc tam, kad žurnālists bija sācis interesēties par Aģentūru, par viņu internetā parādījās safabricēti stāsti par saistību ar CIP un vēlmi uzsākt protesta akcijas Krievijā. Brīdi, kad viņš tikās ar vienu no bijušajām fabrikas darbiniecēm, kuru pavadīja kāds vīrietis, slepeni tika uzņemta fotogrāfiju sērija, kurā redzams tikai žurnālists un vīrietis, kas, kā vēlāk izrādījās, bija Krievijas neonacistu grupas dalībnieks.
vilnis
Gacho
ak vai