Maskavas policija oficiāli paziņojusi, ka protestu laikā aizturēti 569 cilvēki, tostarp arī daudzi opozicionāro izdevumu žurnālisti, kas ir vērienīgākā šāda veida aizturēšana Maskavā ilgu pēdējo gadu laikā. Sākotnēji policija ziņoja par vairāk nekā 250 aizturētajiem. Paši protestu akciju dalībnieki tikmēr internetā vēsta par policijas rupjo un nežēlīgo izturēšanos, apgalvojot, ka daudzi no viņiem brutāli piekauti, tāpat ignorētas viņu tiesības.
Šeit gan jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējās dienas notikumiem, kad aizturēti tika aptuveni 300 cilvēki, galvenokārt nesankcionēta gājiena uz Krievijas Centrālo vēlēšanu komisiju dalībnieki, otrdien aizturēto protestētāju vairākumam tiek vai tiks izvirzītas apsūdzības pārkāpumos, kas neparedz administratīvo arestu, norāda Gazeta.ru.
Viņiem tiek inkriminēta galvenokārt „likumā noteiktās sapulces organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšana”. Savukārt pirmajā protestu dienā aizturētajiem inkriminē galvenokārt nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Par šo pārkāpumu draud administratīvais arests līdz 15 diennaktīm, un šāds soda mērs vakar tika piespriests Krievijā populārajam blogerim Aleksandram Navaļnijam un opozīcijas kustības Solidaritāte līderim Iļjam Jašinam. Tajā pašā laikā daļa protesta akcijas Triumfa laukumā aizturēto dalībnieku tika atbrīvota dažu stundu laikā, tajā skaitā arī bijušais Krievijas vicepremjers un viens no kustības Solidaritāte līderiem Boriss Ņemcovs, organizācijas Memoriāls vadītājs Oļegs Orlovs un partijas Jabloko līderis Sergejs Mitrohins. Tāpat drīzumā tika atbrīvota lielākā daļa žurnālistu.
Atbilstoši Gazeta.ru aprēķiniem, protesta akcijā Triumfa laukumā piedalījies līdz pusotram tūkstotim cilvēku, kas ir ievērojami mazāk, nekā pirmajā protestu dienā. Dienu iepriekš pie Čistije Prudi notikušajā protestā akcijā piedalījās, pēc dažādiem aprēķiniem, no diviem līdz pat desmit tūkstošiem cilvēku, taču kā ticamākais skaits tiek minēti pieci tūkstoši.
Jāatgādina, ka vēl pirms protesta akcijas sākuma Triumfa laukumā ieradās prokremlisko kustību Naši (Mūsējie), Staļ (Tērauds) un Jaunā gvarde aktīvisti, kuri iesaistījās atsevišķos konfliktos ar protestētajiem, kā arī ik pa brīdim rībināja bungas, lai apslāpētu protestētāju lozungus par Krieviju bez Putina, kā arī atbildēja ar lozungiem Krievija, Krievija! vai Krievija! Putins!
Protesta akcijas, gan daudz mazskaitlīgākas, notika arī citās Krievijas pilsētās. Plašsaziņas līdzekļi vēsta par aptuveni 200 aizturētajiem Pēterburgā un vēl dažiem desmitiem citās Krievijas pilsētās. Jāpiebilst, ka sestdien pulksten 14:00 pēc vietējā laika opozīcija iecerējusi jaunu protesta akciju Maskavā, šoreiz Revolūcijas laukumā. Šo akciju oficiāli atļāvusi Maskavas mērija. Pieteikumā rakstīts, ka akcijā piedalīsies 300 cilvēki.
Ārvalstu prese, rakstot par notikumiem Krievijā, galvenokārt norāda uz neproporcionālo spēka pielietošanu un aizturēšanu daudzumu, tāpat daļa izdevumu paredz „Putina ēras” beigas un „arābu pavasara” scenārija atkārtošanos Krievijā.
Tiesa, daudzi analītiskie izdevumi neuzskata šādus apgalvojumus par nopietniem, norādot, ka tā dēvēto nesistēmisko opozicionāru protesta akcijas nodara kaitējumu galvenokārt Krievijas prestižam starptautiskajā arēnā un rada zaudējumus biržās. Bez sistēmiskās opozīcijas atbalsta un gatavības iziet ielās nopietnas pārmaiņas valstī nav iedomājamas, taču sistēmiskās opozīcijas partijas, tādas kā komunisti vai liberāldemokrāti, pret liberālo opozīciju bieži ir noskaņotas vēl naidīgāk, nekā valdošā partija, tādēļ cerēt uz visu opozīcijas spēku saliedētu rīcību nav vērts, uzskata analītiķi.