Lai gan lietas izskatīšana ilgusi trīs gadus, izrādās, ka Lužkovam neesot iespējams pārsūdzēt šo Iekšlietu ministrijas lēmumu, kamēr viņa vārds atrodams Latvijas melnajā sarakstā, vēsta Krievijas portāls LifeNews.ru.
"Tiesa konstatēja, ka pieteicējs 2011.gada 17.janvārī bija iekļauts Iekšlietu ministrijas sagatavotajā sarakstā, kurā iekļautajiem liegts iebraukt Latvijas teritorijā. Tā kā šis aizliegums nebija atcelts, pieteicējam atbilstoši Imigrācijas likumam [aizvien] nav tiesības iebraukt Latvijas republikā," LifeNews skaidrojusi Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Ilze Piševa.
Laikraksts Diena 2011.gadā vēstīja, ka Lužkovs vēlējies iegūt uzturēšanās atļauju kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, taču Latvijā viņam tas liegts, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju, nolēmusi toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece (tagad Linda Abu Meri).
Iekšlietu ministrija toreiz nekomentēja, tieši kādu iemeslu dēļ Lužkovs iekļauts melnajā sarakstā. No toreizējās ministres izteikumiem bija noprotams, ka drošības iestādes pārbaudīja Lužkova naudas izcelsmi un citu informāciju. Turklāt Lužkovs nebūtu pelnījis Latvijas uzturēšanās atļauju savas uzvedības un attieksmes dēļ pret Latvijas valsti. Kā zināms, Lužkovs Maskavas mēra amatā ne reizi vien nācis klajā ar Latvijai nelojāliem izteikumiem. Piemēram, vizītē Rīgā 2010.gada augustā viņš pauda viedokli, ka krievu valodai jākļūst par otro Latvijas valsts valodu.
Lužkovs norādījis, ka ieguldījis likumā prasītos vismaz 200 000 latu bankas (Rietumu bankas) subordinētajā kapitālā. Tāpat bijušais Maskavas mērs norādījis, ka viņam Latvijā pieder nekustamais īpašums. Varas iestādes, pārbaudot iesniegumā norādīto dzīvesvietu, gan atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā, vēstīja Nekā personīga. Informāciju par to, ka Lužkovs ieguldījis līdzekļus bankas subordinētajā kapitālā, Rietumu banka nodēvēja par baumām.