To aplēses liecina, ka runa ir par apmēram 213 000 mobilizēto, kas atbilst Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojumam, ka kopš mobilizācijas sākuma Bruņotajiem spēkiem pievienojušies vairāk nekā 200 000 cilvēku.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka viņu rīcībā nav datu par pārējiem vairāk nekā 30 reģioniem, no kuriem arī ir liecības par cilvēku iesaukšanu, tādējādi var secināt, ka iesaukto skaits ir lielāks.
"Važnie istorii" aplēses liecina, ka puse reģionu ir pārpildījuši iesaukšanas plānu. Visaugstākais rādītājs ir Krasnojarskas apgabalā. Kara komisāra un mobilizēto sarunā atklāts, ka no apgabala uz karu Ukrainā paredzēts nosūtīt 28 000 cilvēku, kas ir nepilni 5,5% rezervistu. Ja šo rādītāju attiecina uz visu Krieviju, tad mobilizācija draud 1,3 miljoniem cilvēku. Tāpat augsti mobilizācijas rādītāji ir anektētajā Sevastopolē, Burjatijā, Dagestānā, Kalmikijā un Kaļiņingradas apgabalā.
CIT analītiķi secinājuši, ka darbojas princips: jo nabadzīgāk cilvēki reģionā dzīvo, jo lielāku skaitu mobilizē. 23 no 26 reģioniem, kuros iesauc vairāk cilvēku nekā vidēji, iedzīvotāju ienākumi ir zemāki nekā vidēji Krievijā. Vienlaikus ir dati, kas liecina, ka vairāk mobilizēto ir reģionos, kuros jau tagad karā Ukrainā kritušo ir vairāk nekā citviet. Piemēram, Dagestāna ir līdere pēc oficiāli apstiprinātā karā kritušo skaita, līdzīga situācija ir arī Burjatijā.
Mobilizācijas sākumā Šoigu apgalvoja, ka pakāpeniski tiks iesaukti 300 000 cilvēku, tomēr divas nedēļas pēc oficiālās mobilizācijas sākšanas iesaukto skaits jau tuvojas šim rādītājam, tomēr mobilizācija turpinās.
CIT eksperti pieļauj, ka, Krievijai turpinot ciest zaudējumus Ukrainā, būs nepieciešama turpmāka mobilizācija. Jau iepriekš medijos izskanēja neoficiāla informācija, ka Krievijas varasiestādes mobilizācijai plāno pakļaut 1-1,2 miljonus cilvēku.