«Kāpēc dēstīt šos nepatiesos faktus sabiedrības apziņā un tad spekulēt par tiem iekšpolitikā? Tas ir sliktākais, ko mēs varam darīt.»«Viss, kas noveda pie 1939.gada 1.septembra traģēdijas, ir jāpēta, lai tas nekad neatkārtotos,» piebilda V.Putins.Viņš minēja vairākus pirms Molotova-Ribentropa pakta noslēgtos līgumus, kuri, viņaprāt, pavēra ceļu Otrā pasaules kara sākumam, tostarp tā saukto Minhenes vienošanos starp Franciju, Lielbritāniju un nacistisko Vāciju.
Krievija un Polija izveidos divus kopīgus centrus, lai izpētītu poļu virsnieku masveida nogalināšanu Katiņā 1940.gadā. Par to šodien ziņo aģentūra Interfaks, atsaucoties uz Polijas premjerministra Donalda Tuska teikto.
Arī šis Polijas valdības vadītāja paziņojums izskanēja preses konferencē, kurā piedalījās arī Krievijas premjers V.Putins.
Kā teica D.Tusks, abu valstu premjerministri vienojušies, ka «kopīgā sarežģīto vēstures jautājumu darba grupa būs mazāk pakļauta politiskai ietekmei».
Polijas premjerministrs arī teica, ka tikšanās laikā ar V.Putinu viņi neesot mēģinājuši nekavējoties izstrādāt kopīgu pozīciju par Otrā pasaules kara sākšanās cēloņiem. Taču šis uzdevums ir svarīgs, lai panāktu lielāku uzticēšanos gan starp abu valstu politiķiem, gan tautām.
14 000 poļu virsnieku nošaušana 1940.gadā Katiņā bija viens no Krievijas un Polijas attiecību saasināšanās iemesliem. Nogalināto poļu virsnieku tuvinieki ar Krievijas tiesu palīdzību mēģināja panākt viņu reabilitāciju, bet tiesas atteicās nošautos virsniekus atzīt par represiju upuriem. Vēl 2002.gadā, kad V.Putins kā Krievijas prezidents ieradās Polijā, valsts galvaspilsētā Varšavā par šiem notikumiem gaidīja viņa oficiālu atvainošanos.
Pērn Krievijas specdienesti Polijai saistībā ar virsnieku masu slepkavībām nodeva arhīvu materiālus. Pirms V.Putina vizītes Polijā šogad D.Tusks solīja ar Krievijas premjeru apspriest «Katiņas lietu».
(papildināts ziņas sākums)