Rinks, apgalvojis, ka padomju laikos strādājis ķīmisko ieroču izstādes institūtā un bijis viens no Novičok vielas izstrādātājiem, par kuru arī rakstījis doktora disertāciju. Tādējādi Rinks noraidījis oficiālās Maskavas apgalvojumu, ka nedz Padomju Savienība, nedz Krievija vielu Novičok neesot izstrādājusi.
Rinks klāstījis, ka strādājis pie ķīmisko ieroču izstrādes 27 gadus līdz 1990. gadu sākumam, un norādīja, ka Novičok bija nevis viena substance, bet gan ķīmisko ieroču programma, ko Padomju Savienībā apzīmēja kā Novičok-5.
Zinātnieks atzinies, ka esot slepeni piegādājis militārās kategorijas indi, kas vēlāk lietota bankas magnāta slepkavībā 1995. gadā. Liecībā izmeklētājiem, ar kuras saturu iepazinusies ziņu aģentūra Reuters, Rinks atzinies, ka pie viņa atradušās indes, kas izstrādātas padomju ķīmisko ieroču programmas ietvaros.
Atbalstot Kremļa apgalvojumus, ka tas nav saistīts ar bijušā dubultaģenta indēšanu, Rinks izteicies, ka šādam darbam ir "daudz piemērotākas vielas". "Izšaut pret kādu, kas nav drauds, raķeti, turklāt aizšaut garām, būtu idiotisma kalngals," komentēja zinātnieks.
Rinks apgalvoja, ka Novičok programmas vielu formulas nu esot arī citu valstu rīcībā, kas šo vielu varot radīt, un viņš zinot arī "apmēram piecus zinātniekus, kas zina Novičok izstrādes tehnoloģiju un 90. gados emigrēja no Krievijas".
Savukārt cits padomju zinātnieks Vils Mirzajanovs, kurš pirmais plašākai publikai aizvadītā gadsimta 90. gados darīja zināmu Novičok saimes vielu eksistenci, gan apšauba, ka kāds indivīds atsevišķi varētu izmantot vielu kā ieroci, un ir pārliecināts, ka aiz tā stāv kāda valsts. Emigrējušais Mirzajanovs The Guardian norādīja, ka netic versijām par kādas kriminālas organizācijas vai cita nevalstiska formējuma iesaisti Skripaļa indēšanā. "Jābūt ļoti augstas raudzes zinātniekam. Tā ir ļoti bīstama viela, tu vari viegli nonāvēt pats sevi. Jābūt ļoti labam aizsargam, specifiskam konteineram (vielas pārvadāšanai). Turklāt, lai vielu padarītu par ieroci, nepieciešams ļoti specifisks aprīkojums. Neiespējami iedomāties, ka uzbrukumu varēja realizēt kāds nevalstisks formējums," komentēja Mirzajanovs.
Jāatgādina, ka arī pašā Lielbritānijā izskanējuši viedokļi par "mafijas vai organizētās noziedzības" iespējamu iesaisti. Šādu versiju aizvadītajā nedēļā izteica leiboristu līderis Džeremijs Korbins, bet Mirzajanovs to noraida: "Es tam neticu."
Arī Lielbritānijas oficiālā nostāja ir skaidra - tā uzbrukumā vaino Kremli. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pirmdien izteicies, ka Krievijas liegšanās kļūst ar katru mirkli jo absurdāka. Lielbritānija par sodu izraidījusi no Lielbritānijas 23 Krievijas diplomātus. Kremlis atbildēja ar to pašu.
rekur
punkts
Trollis JT