"Kļūst arvien grūtāk veidot vienotu Eiropas pozīciju jautājumā par samērā stingriem pasākumiem, kas šodien ietver arī sankciju saglabāšanu," žurnālistiem pēc samita beigām pavēstīja Tusks.
Kā paziņojuši avoti ES, puse vai par vairāk dalībvalstu bijušas gatavas nedaudz mīkstināt sankcijas, kamēr citas uzstājušas uz to saglabāšanu līdz brīdim, kamēr nebūs pilnībā izpildītas Minskas vienošanās.
Kā ziņots, ES dalībvalstu līderi samitā Briselē ceturtdien vienojās par Krievijai noteikto sankciju atstāšanu spēkā.
Oficiāls lēmums par sankciju nākotni tiks pieņemts ES jūnija samitā.
Kā paskaidroja diplomāti, šī vienošanās faktiski nozīmē, ka sankciju režīms, kas ir vērsts pret Krievijas enerģētikas, finanšu un aizsardzības nozarēm, paliks spēkā līdz gada beigām. Vienošanās ir kompromiss, kas tika izstrādāts ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Francijas prezidenta Fransuā Olanda un Eiropadomes prezidenta Tuska starpniecību.
Pagaidām ir panākta vienošanās par ekonomisko sankciju paketi.
Atbilstoši ziņu aģentūras Reuters informācijai pastāv varbūtība, ka līdz gada beigām tiks atceltas Krievijas un Ukrainas pilsoņiem noteiktās sankcijas, ja situācija Ukrainas austrumos būtiski uzlabosies.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.