Incidents notika 20. martā. Aptuveni 19.30 policija saņēma informāciju par šāvieniem Lielbritānijas galvaspilsētas Īstendas rajonā. Notikuma vietā policisti noskaidroja, ka brīdī, kad G. Gorbuncovs piegājis pie daudzdzīvokļu mājas, kurā viņš dzīvoja pēdējos gadus, nezināms uzbrucējs atklājis uz viņu uguni, domājams, no automātiskās pistoles. Baņķieris, kurš guvis vairākus ievainojumus, tajā skaitā vēderā, tika nogādāts slimnīcā. Ārsti vērtē viņa stāvokli kā kritisku, un G. Gorbuncovs pašlaik atrodas tā dēvētajā mākslīgajā komā.
Baņķiera advokāts Vadims Vedeņins saistījis uzbrukumu savam klientam ar 2009. gada 11. marta atentātu pret Konvers Grupas līdzīpašnieku Aleksandru Antonovu. 2010. gadā Maskavas pilsētas tiesa piesprieda atentāta izpildītājiem – Čečenijas iedzīvotājiem Aslanbekam Dadajevam, Elimpašam Hacujevam un Timuram Isajevam – ilgstošus cietumsodus, atzīstot viņus par vainīgiem arī Krievijas Valsts Domes bijušā deputāta Ruslana Jamadajeva slepkavībā.
Kā pagājušajā nedēļā rakstīja Krievijas laikraksts Kommersant, šo noziegumu pasūtītāji tā arī netika noskaidroti, kamdēļ viņu meklēšana tika izdalīta atsevišķā tiesvedībā. Būtiski, ka jautājumā par saistību ar uzbrukuma A. Antonovam organizēšanu tika pārbaudīts Germans Gorbuncovs, kuram bija finansiālas domstarpības ar A. Antonovu.
Aptuveni divus gadus pirms uzbrukuma A. Antonovs pārdeva G. Gorbuncovam sev piederošās Konversbank-Moskva (Конверсбанк-Москва) akcijas, tomēr jau pēc darījuma noslēgšanas pircējs, pēc viņa pārstāvju versijas, noskaidrojis, ka bankai ir lieli parādi, kamdēļ G. Gorbuncovs uzskatīja, ka bankas bijušais īpašnieks palicis viņam parādā viņam 106 miljonus ASV dolāru.
A. Antonovs atzina parādu, taču krīzes dēļ izmaksāt to uzreiz nespēja un uzrakstīja parādzīmi par apņemšanos atdot naudu, norāda Kommersant.