Komisija paziņojumā norādījusi, ka "ir pamats uzskatīt, ka Izraēlas spēku snaiperi apzināti šāvuši arī uz žurnālistiem, mediķiem, bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti." 35 no nogalinātajiem bija bērni, trīs - mediķi ar atpazīšanās zīmēm, bet vēl divi - žurnālisti, pausts komisijas ziņojumā.
Komisija atzinusi, ka palestīniešu demonstranti reizēm bijuši agresīvi noskaņoti, tostarp agresiju realizējuši reālā rīcībā - metuši ar akmeņiem pa Izraēlas spēkiem aiz žoga, metuši ar paštaisītām degmaisījuma pudelēm jeb tā dēvētajiem Molotova kokteiļiem, atsevišķos gadījumos arī sprādzienbīstamiem priekšmetiem, tomēr komisija vienlaikus uzsvēra, ka šī rīcība no palestīniešu protestētāju puses "nav uzskatāma par karadarbību vai koordinētu militāru kampaņu." Proti, protesti, kuru izklīdināšanai Izraēlas spēki lika lietā kaujas munīciju, "pēc savas dabas bija civilpersonu aktivitātes, lai paustu savus politiskos uzskatus", tādējādi komisija atspēkoja Izraēlas puses argumentus spēka lietošanai, proti, Izraēla norādījusi, ka karavīru lodes ir atbilde "teroristiskām darbībām".
Komisijas ziņojumā arī pausts, ka no Izraēlas spēku lodēm krituši arī palestīnieši, kas "nedz tieši piedalījās agresīvās demonstrācijās, nedz radīja cita veida apdraudējumu". "Šie nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi var būt pamats, lai runātu par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci," secināja izmeklētāji.
Tiesa, komisija arī norādīja uz kustības Hamas līdzvainu - Hamas iedrošinājuši protestētājus izmantot pūķus un gaisa balonus, lai pāri robežas žogam nogādātu degmaisījumus, kā rezultātā Izraēlas dienvidos nodarīti postījumi īpašumam un izraisīts satraukums iedzīvotājos.
Izraēla ANO komisijas ziņojumā pausto informāciju noraidījusi kā "maldinošu, melīgu un naidīgu pret Izraēlas valsti".
Jāatgādina, ka protesti pie robežas starp Izraēlu un Gazas joslu regulāri notiek jau kopš pērnā gada marta. Viena no demonstrantu prasībām ir blokādes pārtraukšana, lai netraucētu preču un cilvēku kustību.
Cietušie un viens kritušais ir arī Izraēlas pusē. Teju gadu ilgušo protestu laikā ievainoti četri Izraēlas karavīri, bet nogalināts viens - viņš krita no lodes, kas tika izšauta no Gazas joslas puses. Izraēlas armija apgalvojusi, ka uguns atklāta gadījumos, kad bija nepieciešams aizstāvēties vai novērst nelikumīgu robežas šķērsošanu.
ANO komisija datus apkopoja, veicot 325 intervijas ar upuriem un aculieciniekiem, analizējot sociālajos medijos publicēto informāciju un audiovizuālos materiālus, tostarp dronu uzņemtus video. Izraēlas varas iestādes uz ANO komisijas lūgumiem sniegt informāciju neesot atbildējušas.
h2o