Ceturtdien pontonu tiltu pār Tigras upi, kas atdala Sīriju no Irākas Kurdistānas, šķērsojuši 7 000 bēgļu, bet sestdien jau 10 000 cilvēku. ANO aģentūra norāda, ka bēgļi ierodas organizēti, ar autobusu kolonnām, un tie ir gandrīz tikai etniskie kurdi – galvenokārt sievietes, bērni un sirmgalvji. ANO nespēj izskaidrot bēgļu skaita straujo pieaugumu, vienīgi norāda, ka pēdējās laikā Sīrijas ziemeļos pieaugusi vardarbības eskalācija starp islāmistu nemierniekiem un Sīrijas kurdiem.
Eksperti tikmēr pieļauj, ka Sīrijas kurdi, kas sastāda 10% valsts iedzīvotāju un kompakti dzīvo Sīrijas ziemeļaustrumos, gatavojas militārai ofensīvai pret islāmistiem un, iespējams, autonomijas pasludināšanai teritorijā, kura atrodas kurdu pašaizsardzības vienību kontrolē.
Jāpiebilst, ka Sīrijas kurdi līdz šim centušies saglabāt neitralitāti valsti pārņēmušajā pilsoņu karā starp prezidenta Bašara Asada atbalstītājiem un pretiniekiem, tomēr kurdi, tāpat kā Sīrijas kristieši, aizvien biežāk piedzīvo islāmistu uzbrukumus. Šī iemesla dēļ Irākas Kurdistānas prezidents Masuds Barzani nesen nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš pieļauj iespēju – Irākas Kurdistānas bruņotie spēki varētu ieiet Sīrijā, ja viņa tautiešus „nopietni apdraudēs teroristi”. „Šajā gadījumā mūsu pienākums ir aizstāvēt viņus [Sīrijas kurdus],” paziņoja M. Barzani.
Irākas Kurdistāna, kas sastāv no trim kurdu apdzīvotajām valsts provincēm, tikai formāli ir Irākas sastāvdaļa, jo tai ir savas neatkarīgas armija un policija, tāpat Irākas Kurdistāna, kurā atrodas pasaules sestās lielākās naftas rezerves, īsteno neatkarīgu ekonomisko politiku. Eksperti uzskata, ka drīzā nākotnē, pasliktinoties iekšpolitiskajai situācijai Irākā, gaidāma oficiāla Irākas Kurdistānas neatkarības pasludināšana, pie kam tiek izskatīta arī Irākas un Sīrijas kurdu apvienošanās vienā valstī iespēja.
Pret šādu notikumu pavērsienu iebilst Turcija, kura nupat noliedza presē izskanējušās ziņas, ka Ankara būtu piekritusi autonoma kurdu reģiona izveidošanai Sīrijā. Vairāki mediji piektdien vēstīja, ka Turcija, ievērojot zināmus priekšnosacījumus, būtu gatava atbalstīt to, ka Sīrijā tiek izveidots kurdu autonomais reģions. Par to it kā esot ticis runāts trešdien Ankarā Turcijas amatpersonu sarunās ar ietekmīgās Sīrijas kurdu partijas Demokrātiskā savienība līderi Salihu Muslimu.
„Mēs šo informāciju nevaram apstiprināt. Pašreizējā posmā, mēs esam pret jelkādiem pārsteidzīgiem komentāriem šajā jautājumā. Tomēr pēc tam, kad būs izveidots jaunais Sīrijas parlaments, mēs ar cieņu izturēsimies pret visiem lēmumiem, kurus sīrieši pieņems demokrātiskā ceļā,” paziņoja Turcijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Levents Gimrikči. Viņš piebilda, ka patlaban nevajadzētu tik daudz domāt par Turcijas nostāju kurdu autonomijas jautājumā, bet gan par to, ka jaunajai, demokrātiskajai Sīrija pašai ir jāizraugās sava nākotne un pārvaldes struktūra.
Ir vērts atzīmēt, ka vairāk nekā 30 miljoni kurdu, kas ir seno mēdiešu pēcteči un pasaulē vislielākā tauta, kurai nav sava valstiskuma, kompakti dzīvo Turcijas, Irākas, Irānas, Sīrijas kalnu rajonos, kā arī Armēnijā. Virknei kurdu politisko spēku mērķis ir neatkarīgas kurdu valsts izveide, kuras galvaspilsēta atrastos šīs tautas vēsturiskajā centrā Dijarbakirā – lielākajā pilsēta Turcijas dienvidaustrumos. Tāpat iebildumi pret neatkarīgas Kurdistānas izveidi ir vēl vienai no reģiona lielvalstīm - Irānai.