"Šis ir totāls kolektīvs terorakts," arodbiedrības sanāksmē sacījis Erdogans, vēsta valsts ziņu aģentūra Anadolu.
Tiesa gan, Erdogana minētās trīs Tuvo Austrumu konflikta puses ir sāncenši, nevis sabiedrotie.
Visefektīvākais kaujas spēks pret Islāma valsti ir Kurdistānas Strādnieku partija (PKK) un tās sabiedrotie, kas ar ASV vadītās koalīcijas uzlidojumu atbalstu Sīrijā un Irākā piespieduši džihādistus atkāpties.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads zaudējis teritorijas abiem grupējumiem.
Erdogans ar jaunākajām atklāsmēm nācis klajā tikai desmit dienas pirms parlamenta vēlēšanām.
Erdogana sīvākie pretinieki - Tautas demokrātiskā partija (HDP) - apsūdz valsti, ka tā nav spējusi aizsargāt demonstrāciju miera atbalstam, kuru Ankarā rīkoja kreisās un kurdu organizācijas.
Divi pašnāvnieki Ankarā 10.oktobrī uzspridzinājās brīdī, kad demonstranti sāka pulcēties akcijai. Turcijas Republikas pastāvēšanas laikā tas ir terorakts ar vislielāko upuru skaitu.
Dauzi eksperti norādījuši, ka teroraktā manāmas "Islāma valsts" pēdas, tomēr grupējums līdz šim atbildību nav uzņēmies.
Premjerministrs Ahmets Davutoglu, valdošās Taisnīguma un attīstības partijas līderis, iepriekš norādījis, ka Islāma valsts ir galvenais aizdomās turamais. Terorakta izmeklēšana notiek lielā slepenībā.
Pēdējās vēlēšanās jūnijā kurdu partija HDP pirmo reizi iekļuva parlamentā, un tiek uzskatīts, ka tieši HDP panākumu dēļ pienāca gals desmit gadus ilgajam posmam, kurā AKP viena varēja pārvaldīt valsti.
Vēlēšanu rezultātā Turcija nonāca pie parlamenta, kurā nevienam no politiskajiem spēkiem nebija vairākuma, un Erdogans 1.novembrī izsludināja jaunas vēlēšanas.