"Mēs jau atkal spēji virzāmies uz vēlēšanām," televīzijas pārraidītajā uzrunā sacīja prezidents, piebilstot, ka vienīgā izeja no pašreizējā politiskā strupceļa ir vēršanās pie "nācijas gribas".
Ar šiem spriedumiem Erdogans nācis klajā dienu pēc tam, kad premjerministrs Ahmets Davutoglu viņu bija informējis par neveiksmi centienos izveidot koalīcijas valdību.
Taisnīguma un attīstības partija (AKP) 7.jūnija parlamenta vēlēšanās zaudēja absolūto vairākumu, un tā bija spiesta meklēt koalīcijas partneri.
Atbilstoši konstitūcijai prezidentam tagad valdības veidošanas mandāts ir jāuztic opozīcijas Republikāņu tautas partijai (CHP), kas vēlēšanās ieguva otru lielāko balsu skaitu.
Tomēr Erdogans trešdien deva mājienu, ka viņš to nedarīs.
"Man nav laika, ko zaudēt ar tiem, kas nezina Beštepes adresi," kur atrodas strīdīgus vērtējumus izsaukusī jaunā prezidenta pils, sacīja Erdogans.
CHP līderis Kemals Kiličdaroglu atsakās spert kāju Erdogana pilī, kuru opozīcijas partija uzskata par "nelegālu".
Daļa ekspertu uzskata, ka Erdogans vēlas ārkārtas vēlēšanas, jo cer, ka AKP spēs atgūt absolūto vairākumu, kas ļaus īstenot viņa ieceri paplašināt savas pilnvaras un pārveidot Turciju par prezidentālu valsti.
Kritiķi arī pārmet Erdoganam, ka viņš jūlija beigās sācis militāru operāciju pret džihādistu grupējumu Islāma valsts un Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem cerībā nostiprināt AKP pozīcijas.
Līdz šim operācijas gaitā Turcijas armija vairāk koncentrējusies uz kurdu karotājiem, nevis Islāma valsti, neraugoties uz to, ka Sīrijā kurdi karo pret Islāma valsti.