Saskaņā ar paša Erdogana pārstāvētās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) noteikumiem 2015.gada parlamenta vēlēšanās viņš vairs nevarēs pretendēt uz premjerministra krēslu.
Erdogans bijis vadošā figūra Turcijas politikā visu iepriekšējo desmitgadi. Jau ilgstoši prognozēts, ka viņš varētu kandidēt uz prezidenta amatu. Iepriekš viņš mēģinājis panākt jaunas konstitūcijas pieņemšanu, lai nodrošinātu prezidenta pilnvaru paplašināšanu, taču pēdējā laikā šie centieni ir pierimuši.
"Es vēl neesmu galīgi izlēmis. Ja es būtu galīgi izlēmis, es par to paziņotu," intervijā Turcijas raidsabiedrībai A Haber ceturtdienas vakarā atzina Turcijas valdības vadītājs.
Līdz Turcijas vēsturē pirmajām tiešajām prezidenta vēlēšanām atlicis nepilns gads, un izskanējuši minējumi, kāda loma tajās būs Erdoganam un pašreizējam prezidentam Abdullam Gilam.
Abi ir valdošās Taisnīguma un attīstības partijas dibinātāji un ilglaicīgi līdzgaitnieki. Taču pēdējā gada laikā viņu attiecībās parādījusies spriedze, tostarp saistībā ar šovasar pieredzēto pret valdību vērsto demonstrāciju brutālo apspiešanu.
Gils, kurš saskaņā ar aptaujām bauda lielāku popularitāti, pagaidām nav publiski paziņojis, ka gatavotos kandidēt uz otru pilnvaru termiņu prezidenta amatā, lai gan likums to viņam ļauj.
Vēlēšanu iznākums nākamgad būs atkarīgs arī no tā, vai Erdoganam izdosies panākt jaunas konstitūcijas apstiprināšanu, nosakot prezidentam izpildvaras pilnvaras. Vēlēšanām tuvojoties, šāda iespējamība tiek uzskatīta par arvien mazāk ticamu. Līdz šim prezidentam Turcijā bijusi galvenokārt ceremoniāla loma.
Pūliņus izstrādāt jaunu pamatlikumu aizkavējušas četru lielāko partiju domstarpības. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ir tieši jautājums par valsts galvas pilnvaru paplašināšanu.
Opozīcija bažījas, ka parlamenta kontroles vājināšana vēl vairāk nostiprinās Erdogana vienpersonisko varu.