Kā norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāve, ministrijas Plānošanas komiteja Ramat Shlomo rajonā paredzēto kolonistu mājokļu skaitu samazinājusi līdz 1500 no sākotnēji plānotajiem 1600. Vienlaikus ministrijas pārstāve norādīja, ka projekta īstenošanai būs nepieciešami vairāki mēneši vai pat gadi.
Reaģējot uz šo Izraēlas lēmumu, palestīnieši pieprasījuši sasaukt ANO Drošības padomes sēdi. Palestīniešu pašpārvalde sola veikt "svarīgus un nepieciešamus pasākumus pret Izraēlas apmetņu būvniecību, tostarp vērsties ANO Drošības padomē, lai nepieļautu šo lēmumu ieviešanu," apliecināja pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa pārstāvis.
Izraēlas iecere Ramat Shlomo rajonā uzbūvēt jaunus kolonistu mājokļus savulaik izraisīja domstarpības Izraēlas un ASV attiecībās. Kopš 2011.gada augusta šis projekts bija iesaldēts. Sagaidāms, ka Izraēlas lēmums atļaut kolonistu apmetņu būvniecību Austrumjeruzalemē vēl vairāk saasinās starptautisko spriedzi šajā jautājumā.
Kā jau ziņots, Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu valdība nākamajā dienā pēc tam, kad ANO Palestīnai piešķīra pieaicinātās valsts statusu, izsludināja 3000 jaunu ebreju kolonistu mājokļu būvniecību okupētajās palestīniešu teritorijās. Būvniecība paredzēta arī tā dēvētajā E1 koridorā, kas atrodas starp Jeruzalemi un Maaleh Adumimas koloniju.
Ja kolonistu apmetnes tiks uzbūvētas arī E1 koridorā, Rietumkrasts faktiski tiks sašķelts divās daļās, bet palestīniešu teritorijas pilnībā nošķirtas no Jeruzalemes. Reaģējot uz šādu Izraēlas lēmumu, Lielbritānija, Francija, Dānija, Spānija un Austrālija izsauca Izraēlas vēstniekus, lai paustu savas bažas, bet ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns Izraēlas kolonizācijas plānus nodēvēja par "nāvīgu triecienu" divu valstu atrisinājuma perspektīvām.