Likumprojektu, kuru tā pretinieki dēvē par diskriminējošu pret arābu minoritāti, atbalstīja 48 no 120 Kneseta locekļiem, bet pret balsoja 41.
Likumprojekta izstrādātājs Avi Dihters, kurš pārstāv valdošo partiju Likud, norādīja, ka tā mērķis esot pasargāt Izraēlu kā ebrejisku un demokrātisku valsti.
Lai likumprojekts stātos spēkā un tā normas kļūtu par Izraēlas pamatlikuma sastāvdaļu, tas vēl jāizskata trijos lasījumos.
Likumprojekts paredz piešķirt īpašu statusu Izraēlas valsts "ebrejiskajam un demokrātiskajam" raksturam, jūdu kalendāram un ivritam kā valsts oficiālajai valodai.
Likumprojektu pavadošajā skaidrojošajā tekstā teikts, ka tajā iekļautās normas ir "īpaši svarīgas laikos, kad ir tādi, kas cenšas apdraudēt ebreju tiesības uz savu nacionālo mājvietu pašu zemē".
Arābi sastāda aptuveni 17,5% no Izraēlas iedzīvotāju kopskaita, un šobrīd norādēs sabiedriskās vietās līdztekus ivritam tiek lietota arābu valoda.
Arābu valodu iespējams izmantot arī sabiedrisko pakalpojumu saņemšanai, taču nav skaidrs, vai jaunā likuma apstiprināšanas gadījumā šī situācija nemainīsies.
A, kā gan citādi?
Daliah Lavi
atgādina Satversmes preambulu