Tomēr lielākie cietēji ir savulaik etniski un reliģiski raibās Mosulas iedzīvotāji. Laikā, kad pilsētu pārvaldīja Islāma valsts, dzīvesvietu pameta simtiem tūkstošiem mosuliešu, kuri baidījās no Islāma valsts represijām un ASV vadīto koalīcijas spēku intensīvajiem uzlidojumiem. Irākas valdībai būs jāpieliek lielas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus atgriezties Mosulā un palīdzēt atjaunot kara sagrauto pilsētu.
Kaujinieki ienāca Mosulā 2014. gada jūnijā. Tas faktiski notika bez pretestības, jo Irākas valdības karavīri, kurus bija apmācījuši un apbruņojuši amerikāņi, izrādījās nespējīgi aizstāvēt tolaik aptuveni divu miljonu iedzīvotāju lielo pilsētu.
Vismaz miljards dolāru (850 miljoni eiro) būs nepieciešams, lai varētu atjaunot nopostīto pilsētu, aprēķinājusi ANO. Savukārt Irākas valdība apgalvo, ka tā desmit gadu laikā Mosulas rekonstrukcijā plāno ieguldīt līdz pat 10 miljardiem dolāru (8,5 miljardi eiro), ziņo Voice of America.
Mosulas atdzīvināšana nenozīmēs tikai ēku, tiltu un ceļu atjaunošanu. "Var atjaunot visas mājas, bet cilvēki nevēlēsies atgriezties, ja viņi neuzticēsies Irākas centrālajai valdībai," pētnieks Ēriks Bordenkirhers no Kalifornijas Universitātes Losandželosā Tuvo Austrumu attīstības centra sacīja laikrakstam The Los Angeles Times.
Vairākums Mosulas iedzīvotāju ir sunnīti, kuri ar aizdomām uzlūko šiītu kontrolēto Irākas valdību Bagdādē. Tā ir apsūdzēta korupcijā un nesaimnieciskā rīcībā. Šiītu varas monopols sunnītiem liekot justies atsvešinātiem no valsts un politiskajiem procesiem.
"Valdībai vajadzēs būt daudz iekļaujošākai. Problēmas ar notekūdeņiem, tīru dzeramo ūdeni un elektrību varēs atrisināt īstermiņā. Savukārt to jautājumu risināšana, kas saistīti ar uzticēšanos, atbildību un iekļaušanos, aizņems nevis dienas, nedēļas, mēnešus, bet gadus," uzskata Bordenkirhers.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 31.jūlija laikrakstā Diena!