Ankaras prokuratūra norādīja - ir "nopietni pierādījumi", ka šī šūniņa stāv arī aiz citiem Turcijā notikušajiem teroraktiem, arī jūlijā Sīrijas pierobežā sarīkotajiem, turklāt plānojusi jaunus teroraktus.
"Šī šūniņa saņēma atļauju no teroristu organizācijas Sīrijā uzbrukt ar Kurdistānas Strādnieku partiju un Islāma valsts pretiniekiem saistītiem mērķiem Turcijā," teikts prokuratūras paziņojumā.
"Politiskās stabilitātes izjaukšana, sabotējot gaidāmās vēlēšanas un radot sarežģījumus valdības veidošanai pēc vēlēšanām", bija viens no mērķiem, norādīja prokuratūra.
"Guļošā" šūniņa bāzējusies Gaziantepas provincē, Sīrijas pierobežā.
Turcijas amatpersonas iepriekš sacījušas, ka teroraktu sarīkojuši divi cilvēki, no kuriem vismaz viens bijis turks, un ka galvenais aizdomās turētais ir Islāma valsts.
Informācija, kas iegūta no elektroniskajām iekārtām, atklājusi "būtisku informāciju" par terorakta organizāciju, arī par finanšu plūsmas šūniņām Turcijā no bāzēm Sīrijā.
Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans ceturtdien paziņoja, ka Ankaras terorakts bijusi Islāma valsts, kurdu kaujinieku un Sīrijas valdības kopīga operācija.
Tiesa gan, Erdogana minētās trīs Tuvo Austrumu konflikta puses ir sāncenši, nevis sabiedrotie.
Visefektīvākais kaujas spēks pret Islāma valsti ir Kurdistānas Strādnieku partija un tās sabiedrotie, kas ar ASV vadītās koalīcijas uzlidojumu atbalstu Sīrijā un Irākā piespieduši džihādistus atkāpties.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads zaudējis teritorijas abiem grupējumiem.
Erdogana sīvākā pretiniece - Tautas demokrātiskā partija (HDP) - apsūdz valsti, ka tā nav spējusi aizsargāt demonstrāciju miera atbalstam, kuru Ankarā rīkoja kreisās un kurdu organizācijas.
Divi pašnāvnieki Ankarā 10.oktobrī uzspridzinājās brīdī, kad demonstranti sāka pulcēties akcijai. Turcijas Republikas pastāvēšanas laikā tas ir terorakts ar vislielāko upuru skaitu.
Dauzi eksperti norādījuši, ka teroraktā manāmas Islāma valsts pēdas, tomēr grupējums līdz šim atbildību nav uzņēmies.