Maskavai bijušas sarunas ar Turciju, Irānu, ASV un citām pusēm par nepieciešamību atjaunot Sīrijas teritoriālo integritāti un izbeigt ārvalstu militāro klātbūtni, intervijā Apvienoto Arābu Emirātu un Saūda Arābijas medijiem, kas sniegta neilgi pirms došanās uz šīm valstīm, sacīja Putins.
Intervijas fragmentos, kas sestdien pārraidīti Krievijas televīzijas ēterā, Putins Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļos neminēja.
Krievija par Turcijas uzbrukumu Sīrijā ASV atbalstītajiem kurdu spēkiem izsakās bez bardzības, skaidrojot, ka Ankarai esot jāgādā par savu robežu drošību.
Ja Sīrijas vadība nākotnē izlems, ka valstij Krievijas karaspēks vairs nav vajadzīgs, arī tas Sīriju pametīs, piebilda Putins.
Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.
Sīrijas prezidenta Bašara al Asada valdība pēc vairākām uzvarām pret mērenajiem un radikālajiem nemierniekiem, ko tai izdevies izcīnīt kopš 2015.gada ar Krievijas atbalstu, šobrīd kontrolē 60% Sīrijas teritorijas.
Turcija trešdien sāka plašu uzbrukumu kurdu kontrolētajām teritorijām Sīrijas ziemeļaustrumos, vispirms veicot intensīvu bombardēšanu, bet tad izvēršot sauszemes spēku ofensīvu, kas kļuvis iespējams pēc tam, kad apvidu pameta tur dislocētie ASV spēki.
Kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDF) bija izšķiroša loma uzvarās Sīrijā karā pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", un Vašingtona Sīrijas kurdu kaujiniekus uzskata par sabiedrotajiem un tos militāri atbalstījusi.
Dostojevskis
Maris
PtnS PmpS