Pie šī projekta "strādāja mūsu senči. Mums tas bija jāīsteno," paziņojis Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans.
Par šāda tuneļa izbūvi 1860.gadā jau runājis Osmaņu impērijas sultāns Abduls Medžids, taču tolaik nebija nepieciešamo līdzekļu un tehnoloģiju šīs ieceres īstenošanai.
Bijušais Stambulas mērs Erdogans šo priekšlikumu no jauna aktualizēja 2004.gadā kā vienu no grandiozajiem būvniecības projektiem, ko viņš bija iecerējis pilsētai. Erdogans plānoja arī Stambulā uzbūvēt trešo lidostu, paralēlo kanālu un trešo tiltu.
Pašreizējā premjerministra milzīgās ambīcijas bija arī viens no cēloņiem jūnijā Turcijā pieredzētajiem plašajiem, pret valdību vērstajiem protestiem. Demonstranti pauda neapmierinātību, ka premjera plānu dēļ no mājām tiek izlikti cilvēki un pilsētā tiek likvidēti parki.
Lai gan zemūdens dzelzceļa tuneli plānots oficiāli atklāts otrdien, tas vēl nebūs pilnībā izmantojams.
"Daļa, kuru iespējams izmantot, ir ļoti ierobežota. Viss ticis atlikts uz vēlāku laiku," norāda Stambulas Pilsētplānotāju kameras prezidents Taifuns Kahramans. "Mēs nesaprotam, kāpēc inaugurācija notiek tik ātri."
Uz oficiālo tuneļa atklāšanu ieradīsies arī Japānas premjerministrs Sindzo Abe, jo Japānas Centrālā banka bija lielākais projekta finansētājs, šim mērķim nodrošinot 735 miljonus eiro (516,56 miljonus latu) no kopējām izmaksām, kas sasniedz aptuveni trīs miljardus eiro.
Sākotnēji bija paredzēts, ka tuneli izdosies uzbūvēt četru gadu laikā, taču būvniecības darbus aizkavēja vairāki arheoloģiski atklājumi, tostarp aptuveni 30 bizantiešu kuģu atrašana.
Tas gan saniknoja Erdoganu, kurš pirms diviem gadiem izteicies, ka atrastie artefakti apgrūtinot viņa ieceri pārveidot Stambulas ainavu.
"Vispirms tur bija arheoloģiskas lietas, pēc tam māla podi, tad šis, tad tas. Vai šādas lietas ir svarīgākas par tautu?" vaicāja premjerministrs.
Bosfora šauruma transporta līnija kopumā stiepsies 13,6 kilometru garumā, kurā ietilpst 1,4 kilometrus garš zemūdens tunelis, kas iegremdēts 56 metru dziļumā zem jūras līmeņa.
Tā kā šajā reģionā ir pastiprināta seismiskā aktivitāte, iecerēts, ka tunelis būs izturīgs pret zemestrīcēm.
Transports ir nozīmīga problēma Stambulā. Ik dienu abus tiltus, kas uzbūvēti pār Bosforu, cenšas šķērsot aptuveni divi miljoni cilvēku.
"Radot transporta asi starp pilsētas austrumiem un rietumiem, es uzskatu, ka mēs mazināsim problēmu (..), stundā spējot pārvadāt 150 000 pasažieru," paziņojis Stambulas mērs Kadirs Topbašs. "Tas ir svarīgs projekts, kas pilsētai bija nepieciešams (..), tas samazinās siltumnīcefekta gāzu izmešu apmēru."