"Dienvidaustrumos nepastāv priekšnosacījumi vēlēšanu sarīkošanai. Mūsu biedriem, kas atgriezušies no reģiona, nav nekā laba, ko teikt," laikraksta Hurriyet tīmekļa vietnē publicētajā intervijā atzinis Demirtašs. "Ja vardarbība turpināsies, vēlēšanas nedrīkst rīkot. Šajos apstākļos nav iespējams organizēt balsošanu."
2013.gadā panāktais trauslais pamiers sagruva, kad Turcijas aviācija jūlijā sāka bombardēt PKK bāzes Irākas ziemeļos, izgaisinot cerības drīzumā pielikt punktu trīs desmitgades ilgušajam vardarbīgajam konfliktam.
Pēdējo piecu nedēļu laikā sadursmēs ar PKK kaujiniekiem nogalināti aptuveni 60 Turcijas drošības spēku pārstāvji. Tie ir lielākie Turcijas zaudējumi pēdējo gadu laikā.
Kā ziņots, jūnijā notikušajās vēlēšanās uzvaru guva kopš 2002.gada pie varas bijusī Taisnīguma un attīstības partija (AKP), taču tā zaudēja absolūto vairākumu, un valdības izveidošanai bija nepieciešams atrast koalīcijas partnerus.
Pēc koalīcijas sarunu izgāšanās prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kas ir viens no AKP dibinātājiem, izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas.
Līdz vēlēšanām valsti vadīs pagaidu valdība, kas izveidota līdzšinējā premjerministra Ahmeta Davutoglu vadībā un kurā pirmo reizi vēsturē iesaistīti arī HDP pārstāvji.
HDP 7.jūnijā notikušajās vēlēšanās ieguva 13% balsu, pirmo reizi kā partija pārvarot iekļūšanai parlamentā noteikto desmit procentu barjeru.
Demirtašs uzskata, ka atkārtotajās vēlēšanās kurdu partija iegūs 20% balsu, taču vienlaikus viņš apgalvo, ka AKP vēlēšanas atliks, ka aptaujas liecinās, ka uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes izveidotā valdošā partija tajās negūs pārliecinošu uzvaru.