Turcija, vēršoties pie NATO, atsaukusies uz NATO līguma ceturto pantu, kas ļauj dalībvalstīm lūgt konsultācijas, ja apdraudēta to drošība, teritoriālā integritāte vai politiskā neatkarība. NATO dalībvalstu pārstāvji tiksies otrdien, lai apspriestu notikušo.
«Pēc mūsu aprēķiniem, mūsu lidmašīnu notrieca starptautiskajā gaisa telpā 13 jūras jūdžu (24 kilometri) attālumā no Sīrijas,» Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu norādīja intervijā raidsabiedrībai TRT.
Turcija atzīst, ka lidaparāts kļūdas dēļ iegājis Sīrijas teritorijā, taču drīz vien griezies atpakaļ. Tas bijis mācību lidojums un nekādi neesot bijis vērsts pret Sīriju. Ankara pārmet Damaskai, ka tā nav sūtījusi brīdinājuma signālus, taču izvēlējusies lidmašīnu notriekt.
«Vispirms ir jāsūta brīdinājuma signāls. Ja brīdinājums nenostrādā, jāsēžas lidmašīnās, jāsūta spēcīgāks brīdinājums, jāpiespiež lidmašīnai nosēsties,» uzsvēra A. Davutoglu. «Mums nav ne jausmas, kā sīrieši varēja atbildēt ar ko tādu,» ministru citēja raidsabiedrība CNN.
Sīrija uzstājusi, ka lidmašīna notriekta tās teritorijā, turklāt to neesot bijis iespējams atpazīt kā Turcijai piederošu. Ankara to noliedz, vainojot Damasku apzināti sagrozītas informācijas sniegšanā. Notriektā lidaparāta vraks svētdien atrasts Vidusjūrā vairāk nekā 1000 metru dziļumā.
Ziņas par Turcijas lidaparāta notriekšanu pastiprināja starptautiskās sabiedrības nosodījumu pret Sīriju, kurā jau 16 mēnešu plosās konflikts starp opozicionāriem un režīmu. Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Hāgs uzsvēra, ka lidaparāta notriekšana kārtējo reizi pierādījusi, cik nežēlīgi Sīrijas režīms gatavs pārkāpt pieļaujamās robežas. «Bašāra el Asada režīmam nevajadzētu kļūdaini pieņemt, ka tas paliks nesodīts,» brīdināja ministrs.