Tagad sagaidāms, ka valstī vēl līdz novembrim notiks pirmstermiņa vēlēšanas.
Pirmdien ar neveiksmi beidzās valdošās islāmistu konservatīvās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) sarunas ar galēji labējo Nacionālistu kustības partiju (MHP).
AKP sarunas ar vēlēšanās otru lielāko balsu skaitu ieguvušo centriski labējo Republikāņu tautas partiju (CHP) jau iepriekš izrādījās neauglīgas.
Ņemot vērā sarunu neveiksmes kurdu Tautas demokrātiskā partija (HDP) paziņojusi, ka būtu gatava piedalīties pagaidu valdībā līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai.
HDP labprāt tiktos un runātu par koalīcijas izveidi ar CHP, ja tai tiks uzticēts valdības veidošanas mandāts, paziņoja HDP līdzpriekšsēdētājs Selahatins Demirtašs.
AKP 7.jūnija vēlēšanās zaudēja absolūto vairākumu parlamentā, un valdības izveidošanai atvēlētais 45 termiņš beigsies svētdien.
Ja vienošanās netiks panākta līdz 23.augustam, prezidents Redžips Tajips Erdogans var izformēt Davutoglu pārejas valdību un aicināt izveidot pagaidu "vēlēšanu valdību", kas CHP līderim dotu iespēju izveidot koalīciju.
Daļa ekspertu uzskata, ka Erdogans vēlas ārkārtas vēlēšanas, jo cer, ka AKP spēs atgūt absolūto vairākumu, kas ļaus īstenot viņa ieceri paplašināt savas pilnvaras un pārveidot Turciju par prezidentālu valsti.
Kritiķi arī pārmet Erdoganam, ka viņš sācis militāru operāciju pret džihādistu grupējumu Islāma valsts un Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem cerībā nostiprināt AKP pozīcijas.
Līdz šim operācijas gaitā Turcijas armija vairāk koncentrējusies uz kurdu karotājiem, nevis "Islāma valsti", neraugoties uz to, ka Sīrijā kurdi karo pret "Islāma valsti".