"Mēs esam pakļauti uzbrukumiem, un viņi turpina to darīt nacionāli un starptautiski," uzrunājot sanākušās reliģiskās amatpersonas, uzsvēra Erdogans.
"Mēs uzdodam jautājumus, kuri pēdējo 200 gadu laikā nav uzdoti, un tāpēc pasaule vēršas pret mums," piebilda prezidents.
Viņš norādīja, ka pats pēdējā laikā ir pakļauts spiedienam saistībā ar saviem izteikumiem, ka sievietes un vīrieši nav piemēroti vienādu darbu veikšanai, jo tas ir pretrunā ar dabas likumiem, un ka musulmaņu ceļotāji Ameriku atklāja pirms Kristofera Kolumba.
"Es zinu, ka viņi rīt par šo rakstīs un man uzbruks," norādīja prezidents. "Viņi mums uzbruks ar starptautiskajiem medijiem, ar saviem autoriem, aktieriem, politiķiem, visu, ko vien var izmantot. Viņi mums uzbruks ar neīstiem reliģiskiem cilvēkiem, kurus viņi ir barojuši un audzinājuši," brīdināja Erdogans, kura sekulāri noskaņotie oponenti pauduši bažas, ka Turcijā pamazām izzūd robeža, kas nodala reliģiju no valsts.
Tomēr sanākušajiem prezidents norādīja: "Viņi saka, ka saistīt reliģijas un politikas ir nepareizi, bet kristiešu baznīcai ir attiecības ar politiku. Pastāv liels naids pret islāmu."
"Man uzbruka, kad es vaicāju, kāpēc Korāna stundas nevar būt obligātas, līdzīgi kā fizika," piebilda Erdogans.
Erdogana runa izpelnījās tūlītēju sekulārisma atbalstītāju kritiku sociālajos tīklos, kuri pauduši bažas, ka Erdogans, kurš ir arī uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes dibinātās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dibinātājs, cenšas izmainīt viņu dzīvesveidu.
Erdogans, kurš prezidenta amatā stājās šā gada augustā, regulāri apsūdz ANO Drošības padomi par musulmaņu valstu neiekļaušanu.