Sapratām, ka tā mēs nespēsim iedabūt "parastos" bērnus koncertzālēs, lai iepazītu savu vienaudžu ar īpašām vajadzībām spējas un talantus un pēc tam redzēto kopīgi pārrunātu audzināšanas stundās. Droši vien līdz pašiem bērniem šī ziņa nemaz nenonāca... Tādēļ šogad dzima cita ideja, kā tuvināt un savest kopā šīs divas atsevišķi dzīvojošās bērnu/jauniešu grupas.
Sadarbībā ar Kuldīgas, Daugavpils un Jelgavas pilsētu izglītības nodaļām (diemžēl Valmieras pilsētas izglītības nodaļa neizrādīja nekādu interesi par šo sabiedrībai nozīmīgo problēmu) aicinājām uz reģionālo festivālu Nāc līdzās! koncertiem un izstādēm 8. un 11. klašu vispārizglītojošo skolu audzēkņus, lai tādējādi viņus vestu kaut soli tuvāk saviem vienaudžiem ar īpašām vajadzībām. Koncerti un izstādes kalpoja par impulsu domrakstu konkursa darbiem par tēmu Būt līdzās!.
Saņemot domrakstus, sapratām, ka esam gājuši pareizo ceļu, jo lielākā daļa no jauniešiem savā ikdienā nebija sastapušies ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tas viņiem bija pilnīgs jaunums, reizēm pat šokējošs... Tādēļ gribam padalīties ar spilgtākajām jauniešu domrakstu atziņām.
Kā savā domrakstā raksta Dāvis Podiņš no Jelgavas Valsts ģimnāzijas (JVĢ): "Ikdienā nemaz neiedomājies, cik daudz slimu bērnu ir mūsu valstī. Esi pieradis pie normālas sabiedrības, nekad vai pāris reizes esi redzējis nelielu grupiņu slimo bērnu un pēkšņi jāskatās neskaitāmu dalībnieku priekšnesumi. Tas emocionāli ir grūti."
Vai šīs pašas skolas audzēknis Roberts Kemps: "Šis koncerts man atvēra acis, cik izplatīta šī problēma ir, jo ikdienā neviens par to nerunā, bet tas būtu jādara, jādod šiem cilvēkiem izbaudīt dzīvi. Es neapzinājos, ka mūsu sabiedrībā šādu cilvēku ir tik daudz, tāpēc būtu jāciena dalībniekus par to, ka viņi parāda savu apņēmību un spēj uzstāties šādos koncertos, nekaunoties par sevi un savām problēmām."
Bet jelgavnieks Kristians Konters, kurš bija ļoti iespaidots no koncerta emocijām raksta: "No sākuma biju atturīgs, kad lēmu, vai pasākumu (Nāc līdzās! koncertu) apmeklēt vai nē, jo zināju, ka jebkurā gadījumā no koncerta aiziešu ar depresiju, ar kuru pietiktu trīs mēnešiem, un diez vai izturētu visu koncertu. Tomēr noriskēju un aizgāju. Mans pareģojums piepildījās – koncertu pametu aptuveni 40. minūtē. Garastāvoklis bija tik drūms un depresīvs, ka bez maz vai gribējās iet pēc virves. Mani bija sasniegusi atklāsme, ka mana dzīve ir tik sasodīti viegla, un manas problēmas nesalīdzināmi niecīgas salīdzinājumā ar šiem jauniešiem, un viņiem pietiek spara un gribasspēka, lai nostātos uz skatuves un pierādītu, ka, lūk, viņi var! Un ko es? Tikai čīkstu un vaidu, kad uzdod kādu lielāku mājasdarbu vai beidzas čipsi čipsu pakā.... Nu tad, ko īsti nozīmē "būt līdzās"? Lūk, kā es to saprotu. Katrs cilvēks uz šīs pasaules, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir kādi traucējumi vai nē, vēlas, lai viņus kāds uzklausa, atzīst, saprot un dalās ar viņiem priekā. Neviens no mums nevēlas, lai pret mums sabiedrība izturas savādāk mūsu trūkumu dēļ. "Būt līdzās" nozīmē sniegt cilvēkam šīs pavisam vienkāršās vēlmes. Uzklausīt un atbalstīt citam citu, lai cik grūti neklātos. "Būt līdzās" – tas ir būt cilvēcīgam."
Sindija Dzalbe (JVĢ) ir saskatījusi ne tikai šo jauniešu uzdrīkstēšanos, bet arī viņu līdzcilvēku atbalsta nozīmi. Lūk, ko viņa raksta: "Koncerts Nāc līdzās! man lika padomāt par patiesajām dzīves vērtībām. Cik ļoti svarīgs ir tuvāko cilvēku atbalsts, viņu sniegtā mīlestība un ticība. Neviens no koncertā redzētajiem dalībniekiem to nebūtu izdarījis, ja kāds nebūtu tos motivējis un palīdzējis. Lūk, ko spēj darīt stipra cilvēka griba un līdzcilvēku atbalsts. Brīnumus."
Pat, ja visi jaunieši, kas apmeklēja koncertus, vēl nespēja noformulēt, ko nozīmē "būt līdzās", tad lielākais ieguvums noteikti bija tas, ka viņi visi sāka aizdomāties par savām dzīves vērtībām, kam dažs labs līdz šim nebija veltījis lielu uzmanību. Tā Krista Gamorja (JVĢ) raksta: "... viņi māca mums visiem pārējiem uz mirkli apstāties, paskatīties apkārt un padomāt par to, kas mums patiesībā šai dzīvē ir svarīgs, un cik daudz mēs dienu no dienas palaižam garām tikai tādēļ, ka neprotam saskatīt laimi vienkāršībā, ģimenē, veselībā."
Līdzīgas atziņas pauž V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas audzēkne Sandra Laizāne: "Vai jūs tieši tagad spētu iedomāties, ka nespējat redzēt saulrietu? Vai arī to, ka jūs nevarat dzirdēt putnu čivināšanu? Vai arī, ka nevarat pārvietoties ar velosipēdu? Nevarat iedomāties? Noteikti nespējat, jo tās ir tik ikdienišķas un pierastas darbības, ka tās mums neliekas īpašas. Diemžēl, ne visiem tās ir parastas darbības, jo ir mūsu vidū vienaudži, kam šīs darbības ir liegtas. Manuprāt, mēs īsti nenovērtējam to, kas mums ir – mūsu iespējas."
Un šo domu turpina vēl konkrētāk izsaka kuldīdznieks Kristers Nolle: "Es vēlētos kaut visi cilvēki uz pasaules nodzīvotu vienu dienu kā aklie vai ratiņkrēslā. Varbūt tad mēs visi beidzot saprastu, cik patiesībā tas ir grūti."
Daļa jauniešu jau iet tālāk un raksta par to, ko darīt, lai sabiedrība kļūtu vienotāka, lai pieņemtu citādāko. Tā, Dmitrijs Bogdanovs no Daugavpils 17.vidusskolas domā, ka mēs "arvien vairāk runājam par iecietību, toleranci, izpratni, īpaši par to ir nepieciešams runāt skolās, jo tieši bērni, īpaši pusaudži, ir tie neiecietīgākie un nežēlīgākie. Mūsdienu materiālajā pasaulē, kurā dominē naudas un varas ietekme, ir svarīgi neaizmirst par līdzcietību, žēlastību, iecietību!" It kā šo pašu domu turpinot, raksta Renāte Putniņa no Kuldīgas Centra vidusskolas: "Vienotības sajūtu jauniešu starpā vajadzētu veicināt rīkojot kopīgus pasākumus. Būtu interesanti piedalīties kopīgās vasaras nometnēs. Jaunieši varētu atrast kopīgas intereses un aizraušanās. Kopīgas intereses veicina draudzības veidošanos un vienotības sajūtu. Būt līdzās nozīmē sajust vienotību. Dažreiz pietiek tikai ar to, ka mēs atrodamies blakus kādam, kuram tas nepieciešams, un viņš jūt, ka tu saproti viņu tikai ar skatienu, vēlies pabūt kopā, dāvinot savu laiku un sabiedrību, pretī neko neprasot."
Arī Madara Kāle no Kuldīgas saka, ka "līdzīgi kā festivālā Nāc līdzās!, jauniešiem vajag dot iespēju nonākt vienā vidē ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Kopīgas intereses un nodarbes, brīvā laika pavadīšana, komunikācija – vienkāršas lietas, bet cik lielu ieguldījumu tās spēj dot bērnu attīstībai."
Vēlos atzīmēt vairākas literāras veiksmes domrakstu rakstīšanā. Ļoti skaistu eseju bija iesūtījusi Anete Gorska no Daugavpils Valsts ģimnāzijas, salīdzinot un ieliekot cilvēka būtību putna tēlā. Un arī Linda Trule no šīs pašas Daugavpils skolas bija uzrakstījusi skaistu dzejiskas formas lūgšanu.
Savu domrakstu atziņu apskatu gribu noslēgt ar citātu no 1.vietas ieguvējas Glorijas Pecevičas citēto Zentu Mauriņu: "Tu nebūsi ne lieks, ne mazvērtīgs, ne sīks,/ Ja esi kādam vajadzīgs."
Man ir patiess prieks, ka mums izdevās savest kopā (kaut arī uz īsu brīdi) šos it kā atšķirīgos, bet sirdīs līdzīgos jauniešus. Prieks, ka daļa no viņiem ir sākusi aizdomāties, kā mums labāk dzīvot vienotā telpā nevis dalīti, kā tas lielā mērā vēl ir šodien. Kā cienīt un respektēt to, kurš nav gluži kā Tu pats. Prieks, ka saņēmām atziņas, ka "šie atšķirīgie cilvēki ļoti izkrāso pasauli ar savu spēku, izturību un saviem darbiem". Domāju, ka šie jaunieši noteikti uz ielas nesmies un nerādīs ar pirkstiem, ja ieraudzīs citādo.
Konkursa finālam tika iesūtīti 25 labākie domraksti no Kuldīgas, Daugavpils un Jelgavas skolām. Konkusu vērtēja žūrijas locekļi: Dainis Īvāns — publicists, rakstnieks; Laura Davidavičus — radio Pieci.lv žurnāliste; Undīne Adamaite — laikraksta Diena kultūras daļas redaktore, Sarma Freiberga — fonda Nāc līdzās! vadītāja, Marta Bieriņa — fonda pārstāve.
Žūrija, kā pašus labākos no finālistiem atzina:
1.vieta: Glorija Peceviča (Daugavpils 10.vidusskola);
2.vieta: Nolle Kristers (Kuldīgas centra vidusskola);
3.vieta: Ņikita Aleksejevs (Daugavpils Saksaņas pamatskola);
Veicināšanas balvas:
1. Anete Gorska (Daugavpils Valsts ģimnāzija);
2. Madara Kāle (Kuldīgas centra vidusskola);
3. Gamorja Krista (Jelgavas Valsts ģimnāzija);
4. Sindija Zelča (Jelgavas Valsts ģimnāzija);
5. Linda Trule (Daugavpils Valsts ģimnāzija).
Labākos domrakstus variet lasīt fonda mājaslapā un Diena.lv sadaļā Skolas Diena.