«Brīžiem, kad ilgi nevari atrisināt grūtu problēmu, gribas visu mest pa gaisu. Var nākties arī dažkārt pastrādāt garākas darba stundas. Bet tas ir nieks, ja dari to, kas interesē. Un ir ļoti liels gandarījums, kad esi izdomājis, kā atrisināt problēmu, un viss sanāk,» Niklāvs saka.
Līdzīgi iedrošināt skolēnus izvēlēties karjeru IT jomā nolēmuši arī izglītības projekta Start (IT) īstenotāji - IT uzņēmums Accenture Latvijas filiāle, Rīgas Tehniskā universitāte, biznesa izglītības biedrība Junior Achievement - Young Enterprise Latvija, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Latvijas Informātikas skolotāju asociācija un Web & Mobile risinājumu izstrādes kompānija MAKIT. Projekta ietvaros rudenī skolās sāks mācīt programmēšanas pamatus.
Pa apkārtceļiem pie IT
Niklāvs jau gandrīz gadu ir programmētājs Accenture, kur pirmos piecus mēnešus bija praksē. Pirms tam viņš pabeidzis elektronikas bakalaurus RTU. «Bet tad sapratu, ka elektronikā strādāt negribu. Pagājušā gada februārī ieraudzīju sludinājumu par Accenture Programmēšanas skolu studentiem un intereses pēc pieteicos, lai gan iepriekš ar programmēšanu man saskares nebija,» Niklāvs stāsta. Labākos skolas beidzējus, arī viņu, uzņēmums paņēma praksē vai pastāvīgā darbā. Tagad puisis ar programmēšanu ir aizrāvies un paralēli arī studē IT projektu vadību RTU maģistrantūrā.
Arī Niklāva kolēģe Baiba Hincenberga vispirms izstudēja Eiropas ekonomiku un vadībzinības RSU, bet pēc bakalaura īsti nezināja, ko tālāk darīt. No jauna iesniedza dokumentus uz vairākām bakalaura programmām LU, tostarp datorzinātnēs, kur arī tika uzņemta. Vēlāk gan Baiba pārgāja uz Ventspils Augstskolu, ko absolvēja, un tagad studē IT projektu vadību RTU maģistrantūrā un strādā par programmētāju Accenture. «Biznesā strādājot, ir sajūta, ka pats neko neražo, neradi, bet te - ražo ar galvu, radi pievienoto vērtību. Ja klients pasaka, ka esi uzprogrammējis kaut ko, kas viņam ietaupa nedēļu darba, jūti, ka esi paveicis ko tiešām vērtīgu,» Baiba saka. Viņa ir pārliecināta, ka programmētāja darbs patiks tiem, kam patīk «rakt līdz galam» un kam bērnībā patika spēlēties ar lego klucīšiem. «Programmēšana arī ir «klucīšu likšana», kur rezultāts nebūs uzreiz, vajag mazliet spīta. Bet lielākais prieks šajā darbā ir, ja nesanāk, nesanāk, un tad pēkšņi sanāk.»
Sāk izķert jau no 2. kursa
Abi jaunie programmētāji nepazīst datorspeciālistus, kas būtu bezdarbnieki. Par labākajiem uzņēmumi cīnās, cenšas pārvilināt, taču arī pašam jāpierāda, ka gribi un vari. Tad nāk iespējas.
To, ka darba devēji IT un datorzinātņu studentus sāk «izķert» jau no 2. kursa, apliecina arī Agris Ņikitenko, RTU Datorzinātņu un IT fakultātes dekāna vietnieks mācību darbā. Augstskolas pat īsti vairs nespēj «saražot» tik daudz datorspeciālistu, cik prasa nozare. «Turklāt IT tie ir reti izņēmumi, ja jaunietis pēc studijām aiziet strādāt citā jomā. IT ir viena no vislabāk atalgotajām nozarēm, un arī starp tiem, kas emigrē uz ārzemēm, IT speciālistu ir maz,» A. Ņikitenko stāsta. Viņš norāda, ka pēdējos četros gados jauniešu interese par datorzinātņu studijām aug, taču daļai pietrūkst sapratnes, ko īsti datorzinātnes nozīmē, - daudziem tās saistās ar datorspēlēm un ir pārsteigums, ka jāmācās arī programmēšana un ka IT joma ir daudz plašāka, nekā šķitis. «Tieši tāpēc mēs RTU arī esam iesaistījušies projektā Start (IT) - lai jaunieši, apgūstot programmēšanas pamatus jau skolā, zina, uz ko iet,» saka A. Ņikitenko.