Pēc profesora domām, matemātikas mācīšanā lielākā problēma ir tā, ka lielākajai daļai skolēnu šis priekšmets šķiet pilnīgi abstrakts. "Viņi neredz tā saistību ar savu dzīvi. Tas tiek pasniegts, runājot par abstraktām koncepcijām, nevis konkrētu pielietojumu," ir pārliecināts profesors.
Viņš izstrādājis uz jaunām tehnoloģijām balstītu apmācības sistēmu, kas skolēniem dotu iespēju atrast pielietojumu savām matemātiskajām zināšanām jau mācību procesa laikā. Kā piemēru D. Prets minējis aritmētisko aprēķinu izmantošanu, mācot skolēnus veidot datorgrafikas un animācijas.
Matemātika nepieciešama arī, piemēram, lai izlemtu, kurā vietā visizdevīgāk projektēt ciemata apvedceļu, lai nospriestu, kāda medicīniskā palīdzība konkrētam pacientam būtu piemērotākā. D. Prets uzsver, ka šajos gadījumos matemātiskās zināšanas jāsamēro ar ētiskiem apsvērumiem, sociālo situāciju. "Es vēlos, lai bērni saskatītu matemātikas varenību, bet vienlaikus arī saprastu tās ierobežojumus," uzsvēris profesors, kurš vēlreiz norādījis, ka matemātikas mācīšana nedrīkst būt atrauta no reālās dzīves. Viņa secinājumiem piekritis arī Matemātikas skolotāju asociācijas pārstāvis Pīters Leisijs, kurš atzinis, ka matemātikas pasniedzēji pārāk maz eksperimentējot un nepietiekami iesaistot skolēnus, kuriem, iespējams, būtu interesanti ar matemātikas palīdzību rast risinājumus konkrētām problēmām.