Manuprāt, jaunieši lasīšanu nepiekopj, jo vecāki viņiem no mazotnes nav ierādījuši, ka lasīt - tas ir izzināt sevi, smelties zināšanas, pieredzi un lietderīgi pavadīt laiku. Paldies Dievam, man tas ir iemācīts, un es lasu ar azartu, reizēm nevaru apstāties. Esmu iecienījusi Robina S. Šarmas grāmatu sēriju Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari. Tajā ir vairākas grāmatas, kurās apkopoti dažādi padomi labākai dzīvei. Tās var lasīt un lasīt, turklāt man ļoti patīk, ka izmantotas daudzas slavenu cilvēku atziņas, kuras var izrakstīt un apkopot savai zināšanai.
LINDA KARPENKO, Tukuma 2. vidusskolas eksperte:
Bet labāk par tiem, kuri grāmatas lasa. Nonācu pie secinājuma, ka manā skolā lasa daudz un dažādas grāmatas. Pārsvarā visi lasa obligāto mācību literatūru, kas dažiem nemaz nešķiet interesanta. Ir arī tādi, kas paralēli lasa kaut ko viņam interesējošu - kā piemēru varu minēt Stefānijas Meieres pasaulslaveno Krēslas sāgu.
Lai arī šis bums ir beidzies, vēl joprojām ir tādi, kas pārlasa šīs grāmatas vēl un vēl. Lasītas ir arī Sūzenas Kolinsas Bada spēļu triloģijas grāmatas. Veicot aptauju, var secināt, ka vienu TOP grāmatu atrast nav iespējams. Vērojama liela dažādība. Liela daļa respondentu ir romānu cienītāji, bet ir arī tādi, kam patīk detektīvi, fantastika, piedzīvojumi. Arī es esmu liela fantāzijas un fantastikas cienītāja. Manā grāmatu plauktā guļ arī Bada spēles un Krēslas sāga, latviešu rakstnieces Lindas Dreimanes darbs Vilcenes stāsts. Pie jaunākajām grāmatām stāv arī kaut kas apputējis un vērtīgs - Bokačo Dekamerons, Emīlijas Bronti Kalnu aukas, pāris grāmatu angļu valodā un vēl daudzas. Bet! Manā topā ir tikai divas grāmatas, kuras varētu pārlasīt simtiem reižu. Tas ir Stefānijas Meieres garadarbs Klejotāja un Viljama P. Janga Būda. Lieliskas, neaprakstāmi aizraujošas, īpašas! Mums nevajadzētu aizmirst grāmatas vērtību."
JĀNIS SKREBELS, Dobeles valsts ģimnāzijas eksperts:
"Grāmatas manā dzīvē ieņem lielu lomu, neļauju sev aiziet gulēt, ja nav izlasīta kāda rindiņa. Manā sarakstā pašlaik vairāk ir latviešu autoru darbu, taču savus noteikumus diktē arī skola - jālasa obligātā literatūra. Mani pēdējie iespaidi noteikti ir par Noras Ikstenas grāmatu Vīrs zilajā lietusmētelītī - vienreizējs stāsts ne tikai par cilvēku dzīvi, bet par valodu, kura ir kas vairāk nekā tikai saziņas līdzeklis. Dziļas pārdomas manī izraisīja arī Sandras Kalnietes Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos - dziļa, pat skarba grāmata, kura, manuprāt, jāizlasa katram sevi cienošam šīs valsts iedzīvotājam. No skolā lasītajām grāmatām jāizceļ Šekspīra daiļrade: Hamlets un Romeo un Džuljeta, no kurām man personiski vissaistošākā likās pēdējā. Visiem zināmais, klasiskais, varbūt pat klišejiskais grāmatas vēstījums tomēr rosina domāt. Un tas ir labas grāmatas galvenais uzdevums - likt lasītājam domāt, vērtēt un spriest.
Manuprāt, katram pašam ir sava visu laiku grāmatu grāmata, un nekādi populārāko grāmatu TOP to nevar ietekmēt, jo mēs katrs esam atsevišķi, katram no mums ir citādāka gaume gan apģērba, gan grāmatu izvēlē. Var likties savādi, bet man nav mīļākās grāmatas. Jā, ir vairākas grāmatas, kuras gribētos izlasīt vēlreiz, bet pašu labāko neesmu vēl atradis, iespējams, tāpēc, ka savā mūžā vēl neesmu izlasījis tieši TO grāmatu, kura kļūtu par manu mīļāko. Varbūt tā vēl nav pat uzrakstīta.
KOMENTĀRS:
Balvu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Petrova Šobrīd jauniešu vidū iecienīti ir fantastikas, detektīvu un piedzīvojumu žanri. Varētu teikt, ka joprojām ir populāras tādas grāmatas kā Krēsla, Harijs Poters, Bada spēles, Daiļās būtnes, 7, Meitene ar pūķa tetovējumu. Uzskatu, ka mūsdienās jaunieši lasa maz, jo tam neatliek laika. Dators konkurē ar grāmatām. Lasīšanas vietā daudzi izvēlas noskatīties pēc grāmatas motīviem uzņemtu filmu. Lai arī mājās jaunieši grāmatas lasa reti, stundās skolēnus interesē daiļdarbi. Nereti tiek lūgts, lai skolotāja lasa priekšā. Skolēniem arī patīk pēc izlasītā diskutēt par tēmām, kas aktuālas mūsdienās.