***
Mēs pasaulē cilvēki esam ļoti dažādi. Citi īsi, citi gari. Citi tievi, citi dūšīgi. Citi veseli, citi ar problēmām, bet tomēr mēs visi esam cilvēki.
Cilvēkiem, kuri ir fiziski veseli, ir ļoti paveicies. Tie var darīt neiedomājami daudz lietu – skriet, lekt, rāpot, dejot, dziedāt, staigāt, braukt ar riteni un vēl ļoti daudz, daudz lietu. Neviens ikdienā par to neaizdomājas, bet tā tiešām ir ļoti liela vērtība. Bieži sanāk tā, ka mēs vairāk pamanām citu trūkumus ne savus. Mēs smejamies un darām pāri cilvēkiem, kuriem nav šī fiziskā vai garīgā veselība, bet neredzam to, ka mēs esam slikti, ļauni un nepatīkami cilvēki. Mēs nepadomājam par to, ka šie cilvēki nav vainīgi, ka viņiem ir šie trūkumi, nepadomājam, ka mēs visi esam cilvēki, un viņiem arī sāp. Visi no viņiem gribētu staigāt kā mēs vai skolā saprast vielu tāpat kā mēs. Šie visi bērni ir ar ļoti plašu sirdi un ļoti labestīgi, tikai mēs visi citi to neredzam, un, būdami necilvēcīgi, mēs viņus sāpinām.
Es vēlētos kaut visi cilvēki uz pasaules nodzīvotu vienu dienu kā aklie vai ratiņkrēslā. Varbūt tad mēs visi beidzot saprastu, cik patiesībā tas ir grūti. Šie cilvēki atšķiras, bet tieši tas ir tas iemesls, kāpēc mums viņi ir jāatbalsta.
Tādēļ Latvijā un pasaulē tiek rīkoti daudz pasākumu bērniem ar īpašām vajadzībām. Šajos pasākumos parasti katrs šis bērns vai jaunietis sagatavo savu priekšnesumu un uzstājas, kā arī pasākumā piedalās citi mākslinieki ar saviem uzvedumiem. Tā kā esmu šādā pasākumā piedalījies kā mākslinieks no malas, es ļoti labi zinu, kādas uz skatuves ir šo bērnu emocijas. Tās ir fantastiskas, to ar vārdiem nevar aprakstīt. Šie pasākumi ir ļoti vajadzīgi, jo bērni ar šīm īpašām vajadzībām satiekas vienviet un kopā jauki pavada laiku, iepazīst jaunus draugus un ir iespēja paskatīties, ko māk citi.
Ne visas, bet šīs slimības ir arī ārstējamas. Ir speciālas zāles, terapijas, operācijas un vēl dažādi veidi, lai izveseļotos. Protams, ka vairākums šo izveseļošanās veidu ir ļoti dārgi un šo bērni vecāki to nespēj atļauties, bet atšķirībā no citiem, šie cilvēki ir daudz mērķtiecīgāki un neatlaidīgāki. Lai šo problēmu atrisinātu, cilvēki ir izdomājuši veidu, kā visiem kopēji savākt naudiņu šiem bērniem ar īpašām vajadzībām. Tā ir labdarība. Tiek rīkoti šovi, koncerti un vienkārši pasākumi, kuru ienākumi tiek nodoti šo bērnu ģimenēm, lai nodrošinātu atveseļošanās procesu.
Es visus tiešām gribētu aicināt padomāt par šo, varbūt, ka mēs varam labāk šiem cilvēkiem palīdzēt, nevis apcelt. Kaut vienu reizi padomāt par to, ka mēs visi esam uz šīs pasaules vienādi, un mums visiem ir vienādas tiesības. Viss, ko tu kādam darīsi, nāks atpakaļ - tā ir tava izvēle - labs vai ļauns. Šie cilvēki ir jārespektē un jāatbalsta. Viņi ir jāatbalsta ne tikai speciālos pasākumos, bet arī ikdienā, jo šo cilvēku ikdiena ir daudz, daudz grūtāka kā mūsu. Būsim viens par visiem un visi par vienu!