Forumu rīkoja vairākas vecāku organizācijas. Tā dalībnieku pulkā varēja manīt gan vecākus, kuri paši strādā izglītības sistēmā, gan aktīvistus, kuri iesaistījušies, jo viņiem nav vienalga, kādā skolā mācīsies viņu bērni un mazbērni. Iemesli, kāpēc vecāki ieradušies, ir visdažādākie. Piemēram, Pauls Ābele no Zvejniekciema atzina, ka atbraucis, lai «skatītos pa labi, pa kreisi» un gūtu idejas, kā Zvejniekciema vidusskolu no labas skolas padarīt par labāko Latvijā. Viktorija ieradusies, jo redz problēmas savas atvases skolā: «Pašlaik ir nevis skola bērniem, bet bērni skolai.» Forumā izskanēja arī kritika par nespēju nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību atbilstoši bērna vajadzībām. Tas attiecas ne tikai uz bērniem ar mācīšanās traucējumiem, bet arī uz spējīgākajiem. Labākajiem bērniem stundās ir ļoti garlaicīgi, akcentēja foruma dalībniece Līga. Tieši šī iemesla dēļ viņas vecākais dēls mācoties ģimnāzijā Vācijā, un tur viņam beidzot esot, ko darīt.
Vecāki sestdien izstrādāja arī virkni priekšlikumu izglītības sistēmas pārmaiņām. Piemēram, esot jādefinē pakalpojumu grozs izglītībā, kas pienākas bērnam neatkarīgi no tā, kurā skolā viņš mācās, un skaidri jāsaprot, ko no šī groza apmaksā valsts un pašvaldības, ko - vecāki. Izglītības saturā esot nepieciešams fokuss uz bērna individuālajām vajadzībām, jāmaina vērtēšanas kritēriji. Tāpat vecāki vienojās, ka skolasgaitas joprojām būtu jāsāk no septiņu gadu vecuma, taču jāatstāj ģimenei tiesības sūtīt atvasi skolā gadu agrāk vai vēlāk.
Būtiska daļa no priekšlikumiem saistīta ar lielāku vecāku līdzdalību izglītības procesā un ar izglītību saistītu lēmumu pieņemšanā visos līmeņos - skolas, pašvaldības un valsts. Piemēram, esot jāstiprina vecāku padomju loma un pilnvaras kopīgi ar skolas administrāciju lemt par attīstības jautājumiem. Lai arī sestdien vairākkārt izskanēja vecāku kritika par grūtībām iesaistīties skolu dzīvē, dominējošais uzskats bija - pašiem ir jākļūst aktīvākiem. Piemēram, kad dažas mammas izteicās, ka skolu administrācija nepietiekami ieklausās vecākos, kāds septiņu bērnu tēvs uz to atbildēja: «Nu tad mācām tos direktorus!» Foruma moderators Valdis Melderis sanākušajiem vecākiem ieteica apzināties, ka viņiem izglītības sistēmā ir arī sabiedrotie, tāpēc nevajadzētu būt nostājai «vecāki pret visiem».
Citu būtisku aspektu minēja portāla E-klase redaktore Dita Blaua, kura akcentēja, ka forumā savākušies aktīvisti, taču kopumā pašu vecāku līdzdalība bērnu skolas dzīvē ir ļoti zema. 130 foruma dalībnieku patiesi ir maza saujiņa no visiem vecākiem (skolēnu vien ir vairāk nekā 200 tūkstošu), taču vienas no foruma organizatorēm Janas Simanovskas (biedrība Vecāki par izglītību) teiktais liek domāt, ka viņa cer uz sniega pikas efektu. J. Simanovska ir pārliecināta, ka aktīvo vecāku jau tagad ir daudz vairāk, nekā publiski redzams un aktivitāte vēl augs. Pozitīvs signāls esot tas, cik daudz vecāku reģistrējušies forumam. Organizatori sākotnēji cerēja, ka pieteiksies 50-70 cilvēku, bet aktivitāte bijusi divtik liela. Cerīgi esot arī tas, ka ir izveidojušies vairāki «aktīvie centri», vecāki, kas vēlas turpināt iesākto. Aktīvisti noteikti veidošot vecāku sadarbības platformu un iekšējās darba grupas, kurās aicināšot iesaistīties arī citus vecākus. Izskanēja nepieciešamība nodrošināt vecāku izglītošanas iespējas, lai padarītu viņus par gudriem izglītības «produkta» pasūtītājiem. Vai būs arī otrais Vecāku forums? «Es domāju, ka jā,» saka J. Simanovska.
Vairāki izskanējušie priekšlikumi jau iepriekš vīdējuši starp nozares ministra Roberta Ķīļa reformu plāniem, tāpēc viņš Vecāku forumā varētu būt ieguvis būtisku sabiedroto. Ministrs gan drīz pēc savas uzrunas forumu pameta, vecāku diskusijas nenoklausījies, bet solīja viņiem vairākas sadarbības iespējas un pirmo tikšanos jau šonedēļ.