Lasītprasmes jomā jaunie briti ieņem tikai 25. vietu, bet matemātikā - 28. vietu, neraugoties uz to, ka Lielbritānijā ir pasaulē astotais lielākais izglītības budžets, rēķinot uz vienu skolēnu. Kā pretējs piemērs tiek minēta Somija, kuras rādītāji jau gadiem ilgi ir izcili.
The Guardian gan uzreiz norāda, ka Somijas izglītības sistēma nav akli kopējama, un uzsver, ka tās daudzie aspekti lieliski atbilst šīs valsts kultūras tradīcijām - ikviens no tiem ir savstarpēji atkarīgs no citiem, nav vienkārši noteikt to aspektu, kas spēlē nozīmīgāko lomu izglītības sistēmas modelī. "Droši vien šī sarežģītība ir viens no iemesliem, kādēļ citām valstīm ir tik grūti līdzināties Somijas modelim," raksta britu avīze, sniedzot nelielu ieskatu tā īpatnībās.
Pamatu pamats tam, ka Somijas izglītības sistēma darbojas tik labi, ir fakts, ka skolotāja profesija šajā valstī ir prestiža un skolotājus ciena. "Somu bērni sapņo kļūst par ārstiem, juristiem, zinātniekiem un skolotājiem," raksta The Guardian, uzsverot, ka pedagogu vidū šā iemesla dēļ ir liela konkurence, darbu patiešām iegūst tikai labākie.
Nākamais aspekts - mācību process Somijā nav tik akadēmisks, kā tas varētu šķist, paraugoties uz pārbaudījumu rezultātiem. "Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, skolēniem Somijā ir mazāk nodarbību, tikai pēc 17 gadu vecuma sasniegšanas jākārto pirmie eksāmeni," raksta The Gurdian, norādot, ka šāda pieeja dod labākus rezultātus ilgtermiņā. Somijas skolās nav iedomājama situācija, kad starp klasēm vai skolām notiktu sacensība par labākām sekmēm - tā vietā skolotāji vienkārši vēro katra bērna progresu, dara visu iespējamo, lai viņiem būtu komfortablāk apgūt zināšanas.
Daudzās pasaules valstīs skolotāji saskaras ar problēmu, kad daļa skolēnu, kuri ir mazāk apdāvināti, bremzē mācību procesu klasē - Somijā tā tiek risināta, piesaistot papildu skolotājus, kuri stundu laikā atsevišķi strādā ar atpalicējiem. Jāatgādina, ka izglītība, sākot ar septiņu gadu vecumu un beidzot ar augstskolu, Somijā ir bezmaksas, turklāt bērni un jaunieši tiek nodrošināti ne tikai ar visiem nepieciešamajiem mācību materiāliem - viņiem par brīvu ir arī sabiedriskais transports.
"Somijas skolām ir dota liela autonomija, tām ir tiesības veidot savus stundu sarakstus, kombinēt dažādus alternatīvus apmācības veidus," raksta The Guardian. Pedagogu brīvība ļauj viņiem ieviest inovācijas, darboties radoši. "Šādos apstākļos brīvāki jūtas gan skolotāji, gan skolēni," uzsver britu laikraksts un piebilst, ka bērnu un pieaugušo starpā veidojas brīvas un draudzīgas attiecības, kas sekmē mācību procesu. The Guardian arī vērš uzmanību uz to, cik liela uzmanība Somijas skolās tiek pievērsta svešvalodu mācīšanai - parasti 11 gadu vecumā bērni sāk apgūt otro svešvalodu, bet daudzās skolās no 13 gadu vecuma tiek pasniegta arī trešā.
Kāda loma šajā sistēmā ir izglītības ministrijai? "Tās filozofija ir uzticēties profesionāļiem, skolēnu vecākiem un vietējām kopienām, kas sadarbojoties realizē izvēlēto politiku," raksta The Guardian rezumējot, ka šāda sistēma spēj darboties ļoti labi.