Speciālisti domā, ka šie skolēni pietiekami neintegrējas krieviskajā vidē un nespēj adaptēties dzīvei galvaspilsētā, tādēļ ar nākamo gadu ieceļotāju bērni tiks izkliedēti pa visām Maskavas skolām - atkarībā no savas dzīvesvietas.
"Mūsu izglītības sistēma par piemērotāko uzskata polikultūras integrācijas modeli, kad bērnu, kuram krievu valoda nav dzimtā, ātri iekļauj vispārējā izglītības plūsmā," skaidrojusi Maskavas izglītības departamenta vadītāja vietniece Nataļja Šerrija. Viņa atgādinājusi, ka, sākot ar šā gada 1. septembri, uzņemšana galvaspilsētas skolās notiks pēc teritoriālā principa - tas nozīmē, ka imigrantu bērni vairs nevarēs koncentrēties skolās, kurās tiek pievērtas acis uz krievu valodas pietiekamu nezināšanu.
Avīze Moskovskije novosti atgādina, ka pašlaik Maskavā ir vismaz 13 šādu skolu. Tajās sākumā bērniem tiek mācīta krievu valoda, bet pēc tam viņi automātiski iekļaujas vispārizglītojošās klasēs. Taču N. Šerrija un citi speciālisti ir pārliecināti, ka šādā veidā skolēni netiek pienācīgi sagatavoti, jo visu laiku atrodas citu ieceļotāju vidē. "Viņiem nenākas pielāgoties videi, kurā būs jādzīvo. Ir novērojams tāds efekts kā valodas zināšanas iespaids," stāsta N. Šerrija, kura ar to saprot situāciju, kad bērni teorētiski zina krievu valodu, taču brīvi tajā runāt nespēj.
Par to, ka ieceļotāju bērnu integrācija ir nepieciešama, domstarpību nav, taču daļa speciālistu šaubās, vai pilsētas izglītības departamenta izstrādātais modelis darbosies. Piemēram, Maskavas Atklātās izglītības institūta eksperte Jeļena Ameļčenko paudusi bažas par to, vai departaments spēs izmaiņām sagatavot pedagogus. "Šaubos, vai skolotājs, kurš strādā skolēna dzīvesvietā, būs gatavs pieņemt bērnu, kurš vispār nezina krievu valodu - pat, ja teorētiski ir sagatavots strādāt ar šādiem skolēniem," viņa norādījusi. Pastāv arī bažas, ka situācija, kad skolotājam nākas lielāko uzmanību pievērst vienam bērnam, kurš neprot krievu valodu, izraisīs pārējo skolēnu vecāku sašutumu.
Starp citu, uz jauno kārtību lielas cerības neliek arī informatīvā un tiesību centra Migrācija un likums vadītāja Gavhara Džurajeva. "Migranti visu laiku pārvietojas pa pilsētu lētāku mājokļu meklējumos, tādēļ nav nekādas jēgas no tā, ka viņu bērni tika piesaistīti skolām, vadoties pēc dzīvesvietas," viņa norādījusi. Reālā situācija ir tāda, ka ieceļotāji koncentrējas rajonos, kur ir mazāka dzīvokļu īres maksa - tas nozīmē, ka atkal veidosies etniskie anklāvi un skolas, kurās lielākā daļa audzēkņu ir migrantu bērni ar sliktām valodas zināšanām.