Krievijā daiļslidošanas skola ļoti labi saglabājusies no padomju laika. Valsts visu apmaksā, kas nozīmē, ka vecākiem nevajag veikt lielus ieguldījumus, – katrs var nopirkt savas slidas un doties slidot. Viņi slido ļoti daudz. Šīs trīs meitenes to dara 3–4 stundas dienā. Tad vēl ir stundu ilgs sausais treniņš un pusotru vai divas stundas horeogrāfija. Viņas katru dienu trenējas ļoti daudz. Viss tiek izstrādāts no a līdz z. Viņas mācās skolā Sambo-70. Tas ir sporta komplekss, kurā iespējams nodarboties ar daiļslidošanu, sambo, futbolu un daudziem citiem sporta veidiem. Tā ir liela skola, kurā var gan iegūt vidējo izglītību, gan nodarboties ar sportu. Mums līdzīgi ir Rīgas Sergeja Žoltoka vidusskolā, kurā turpat blakus ir ledus. Vienīgi viņiem pieejams ļoti plašs sporta veidu klāsts. Viņi ne tikai trenējas, bet arī mācās – starp treniņiem dodas strādāt ar skolotājiem.
Daiļslidošanā tur ir trīs galvenie treneri. Par visu, kas notiek uz ledus, atbildīga Eteri Tutberidze. Sergejs Dudakovs ir galvenais tehnikas speciālists, bet Daņiils Gleihengauzs – horeogrāfs uz ledus. Tāpat viņiem ir arī citi treneri, tādi kā horeogrāfs baletmeistars, horeogrāfs, kurš izstrādā jaunas dejas, un tā tālāk. Viņu grupā ir liela, plaša komanda, tiek ieguldīts ļoti liels darbs, neaizejot no ledus. Tāpēc arī ir rezultāts.
Ļoti daudz dod milzīgā konkurence, kas tevi spiež darīt vairāk un vairāk – visu laiku strādāt, lai kļūtu arvien labāks. Mums Latvijas čempionātā konkurences nav – decembrī notikušajās sacensībās vīriem vienīgais dalībnieks bija Deniss Vasiļjevs, bet dāmām – Angelina Kučvaļska. Kad es slidoju, saprotot, ka būs vēl kāds dalībnieks, apzinājos, ka obligāti jāuzvar, un tā bija papildu motivācija. Pirms olimpiskajām spēlēm, kad Latvijas čempionātam pieteicās Angelina, man uzreiz bija augstāks motivācijas līmenis. Tagad Denisam un Angelinai nebija konkurences un līdz ar to arī vēlmes sevi izspiest vairāk, uztaisīt vairāk, nekā plānots. Kad ieraudzīju šādu situāciju, sapratu, ka arī pati janvārī atsākšu trenēties un slidot. Savukārt Krievijā konkurence ir nenormāla. Tur pirmās piecpadsmit meitenes ir vienā līmenī, bet uz Eiropas čempionātu aizbrauks vien trīs labākās. Kopumā ir tūkstotis tādu meiteņu, kas var iziet un sevi parādīt.
Tomēr šogad īpaši izceļas Aļona, Anna un Aleksandra, kuras katrās sacensībās sasniedz jaunus pasaules rekordus. Sezonas sākumā viņas vēl tikai ieslidojās, līdz ar to turpinājumā kļūdu programmās būs arvien mazāk un rezultāti tikai augs. Trusova sāka ar diviem četrkāršajiem lēcieniem, tad sekoja trīs, četri, bet Grand Prix finālposmā viņa mēģināja pat piecus. Šoreiz gan tas vēl nesanāca, tomēr pat puiši nevar piecus izpildīt. Es zinu, ka viņa to spēs, jo visi šie lēcieni izskatās ļoti vienkārši. Aļona Kostornaja gan lec tikai trīskāršos akseļus, bet viņai ir ļoti labs slidojums, labākais pasaulē. Iepriekš neesmu tādu redzējusi 15 gadu vecas meitenes izpildījumā – mīksti, smuki, visa horeogrāfija izstrādāta no a līdz z. Fantastiski. Kaut viņai nav četrkāršie lēcieni, uzskatu, ka viņa ir labākā no šī trio.
Kas notiks, kad viņu ķermeņi izaugs? Tas katram ir individuāli – citam rodas problēmas, citam to nav. Man problēmu nebija. Citas meitenes izaug par centimetru un vairs nekas nesanāk, bet es pusgadā izaugu par 10 centimetriem un visu turpināju kā vienmēr. Domāju, kādus trīs gadus kādu no viņām noteikti redzēsim. Tomēr ne visas! Eteri grupa ir milzīga, un tas rada neiedomājamu konkurenci – ja viens kaut ko izdara, tas jāspēj arī pārējiem. Nespēs šie, atnāks nākamie, un tā visu laiku notiek rotācija. Ja kādam nesanāk, Eteri uzreiz pārslēdzas. Viņa negaidīs, kad tu savāksies. Ja nesanāk, paldies, vari iet. Tā ir konkurence, kas visus virza uz priekšu. Jūlija Ļipņicka noslidoja līdz Soču olimpiskajām spēlēm, nākamajā sezonā viņai neveicās, pārslēdzās uz Jevgeņiju Medvedevu. Tad atnāca Aļina Zagitova, un abas strādāja kopā, kamēr Jevgeņija aizgāja. Šosezon arī Aļinai ir grūti, viņa uzvarējusi visu, ko vien iespējams, bet jaunās meitenes ar četrkāršajiem lēcieniem viņu apdzen.
Domāju, pēc tam ar šīm meitenēm būs tāpat – viņas izspiedīs un izmetīs.
Pirmo četrkāršo lēcienu sieviešu daiļslidošanā mēģināja Miki Ando, bet viņai nesanāca. Pēc tam vēl junioru gados mēģināja Elizabete Tursinbajeva no Kazahstānas, bet tolaik arī viņai tas vēl neizdevās. Trusova pirmos četrkāršos izlēca, kad viņai bija 13 gadu, tad sekoja Ščerbakova. Pašlaik Trusova jau var gandrīz visu – vēl atlicis vienīgi četrkāršais ritbergers.
Ja netiks pieļautas milzīgas kļūdas, viņas ieņems pirmās trīs vietas Eiropas čempionātā. Tas ir simtprocentīgi. Visas pārējās cīnīsies vien par ceturto vietu. Domāju, arī pasaules čempionāts izskatīsies tāpat. Tikai milzīgas kļūdas dos iespējas citiem, bet, ja viņas noslidos tīri, būs ārpus konkurences.
Kas notiks turpmākajās sezonās? Šobrīd talantīgākās jaunās sportistes ir krieviete Kamila Valijeva un amerikāniete Alisa Liu. Viņas elites grupā debitēs aiznākamajā sezonā. Atcerieties šos vārdus!
Šo un citus rakstus lasiet žurnāla Sporta Avīze 2020. gada janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!