DIREKTORS 22 GADU VECUMĀ
Vitālijs Smirnovs piedzimis Aizbaikāla apgabala Čitā, un jau skolas laikā viņam patika sports. Viņš nodarbojies ar futbolu, peldēšanu, hokeju, slēpošanu, basketbolu, visos sporta veidos arī pārstāvot skolas izlasi, līdz devītajā klasē klases biedrs uzaicinājis uz riteņbraukšanu. "Pirmā nedēļa bija ļoti smaga. Katru dienu teicu, ka šis ir pēdējais treniņš, tomēr drīz sajutu, ka pārējie sāk no manis atpalikt," atceras pieredzējušais treneris, kurš jau pāris gadu vēlāk sasniedzis PSRS skolēnu izlasi un izcīnījis otro vietu sava vecuma lielvalsts čempionātā. Tolaik Baltijas republikas bija atbildīgas par kultūru, izglītību un citām jomām Sibīrijā, un Čitas apgabals esot bijis nozīmēts Latvijai. "Jaunieši tika aicināti uz Latvijas skolām un universitātēm. Viens mūsu treneris jau bija šeit mācījies, sācis strādāt Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumā, kas atradās pašreizējā Piņķu teritorijā, un viņš mani kopā ar Nikolaju Kalašņikovu uzaicināja uz to." Drīz vien Vitālijs kļuva par Latvijas čempionāta medaļnieku un jau kā mūsu republikas pārstāvis izcīnīja godalgu arī PSRS skolēnu spartakiādē. Pēc sporta akadēmijas beigšanas devies atpakaļ uz Čitu, jo tēvs, kurš arī bija sporta darbinieks, 22 gadus veco jaunieti uzaicinājis strādāt par sporta skolas direktoru. "Paralēli uz pusslodzi sāku strādāt par riteņbraukšanas treneri, bet pēc diviem gadiem atgriezos Rīgā, pievienojoties Rīgas Elektromašīnu rūpnīcas (RER) sporta klubam."
RER sporta klubs atbildējis par Sarkandaugavā esošo Rīgas 28. vidusskolu. Tajā bijis vajadzīgs fizkultūras skolotājs un jaunais speciālists nosūtīts veikt arī šo pienākumu. Viņš visiem puišiem piedāvājis nākt trenēties un tā arī tieši pirms 50 gadiem salasījis savu pirmo treniņu grupu Rīgā. "No tās izauga četri sporta meistari un divi starptautiskie sporta meistari. To vidū bija arī Pjotrs Ugrjumovs. Sākumā domāju, kāpēc viņš, tobrīd būdams tikai 1,50 metrus garš, nāk uz riteņbraukšanu, bet beigās izrādījās, ka tieši tie mazākie kļuvuši par labākajiem sportistiem. Tagad visi saprot, ka jāskatās uz svaru, jaudu, bet tobrīd treneriem gribējās vienkārši stiprus puišus ar muskuļiem un augumu," stāsta pieredzes bagātais speciālists.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!