Tokija pussoļa attālumā
Sveicu Jolantu ar būšanu netālu no dalības olimpiskajās spēlēs, un viņa smaida.
"Spēlēs būšu svara kategorijā līdz 67 kilogramiem. Kategorijas olimpiskajās spēlēs ir samērā plašas – Inese startēs grupā līdz 57 kilogramiem. Tam, ka plānoju startēt šādā svara kategorijā, ir virkne mīnusu, pirmām kārtām jau tas, ka būs jācīnās ar fiziski daudz spēcīgākām pretiniecēm," par plānotajiem startiem man stāsta Jolanta. Vienā kategorijā māsas nevar pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņai bija jāpāriet uz smagāku grupu. Vieglākajā kategorijā viņai ierasti diena pirms oficiālās svēršanās paiet ar mazu daudzumu ūdens un daudz svīstot, jo jāsasniedz optimālais svars. Tagad šis "dienu pirms starta" režīms ir vieglāks, taču parādās citi izaicinājumi. "Nerunājot par to, ka pretinieces ir spēcīgākas, garākas. Man personīgi nav tādas pieredzes šajā augstākajā kategorijā, tādēļ, lai arī ceru uz labiem rezultātiem, skaidri zinu, ka tas būs ļoti, ļoti grūti."
Stāstu, ka man par jaunāko Tarvidu meitu izveidojies priekšstats kā par ļoti rimtu un mierpilnu cilvēku, salīdzinot ar vecāko māsu, – klusu un pat varbūt savrupu. Pirmā atbilde uz manu vērtējumu ir plats smaids, un uz brīdi Jolanta ļoti atgādina savu tēti Gintautu. "Mans raksturs ir mierīgs un pie tā palieku – tā man ir ērtāk. Tikai cīņās izlieku dusmas un enerģiju. Ikdienā esmu mierīga un, ja tā var sacīt, priekšroku dodu nosvērtai dzīvei," stāsta Jolanta, kuras ikdienu laikā, kad nav krīze, Vācijā veido treniņi trīs reizes dienā un spēku atgūšana starp tiem. Tālmācības vidusskolu jaunā sportiste pabeidza 2019. gadā, un patlaban dzīve pilnībā pakārtota sporta mērķiem.
"Mācību jomā esmu pauzē. Pērn pabeidzu vidusskolu un tolaik cītīgi mācījos. Izlēmu, ka vismaz gadu pilnībā koncentrēšos sportam, un vēl domāju, ko īsti gribētu studēt, ar izvēli nesteidzoties. Vēlos sev dot laiku un izsvērti izdomāt, ko gribu darīt nākotnē," stāsta jaunā taekvondo cīkstone, kura atzīst – visreālākā iespēja ir studēt vien pēc sportiskās karjeras beigām. "Domāju par šo jautājumu un dažbrīd pat šķiet, ka studijas un treniņi paralēli manā gadījumā nav iespējami, jo studēt Vācijā īsti nevēlos, turklāt svešā valodā tas arī varētu būt visai grūti, bet treniņi Vācijā ir man labākie."
Jolanta paskaidro, ka taekvondo vidē sarunvaloda ir angļu, jo viņiem treniņu grupā līdzās atrodas dažādu tautību cilvēki, tādēļ vairāku gadu laikā šajā valstī nav sanācis integrēties – abas ar māsu vācu valodā var sazināties, bet ar to būtu par maz akadēmiskajam darbam kādā no augstskolām.
Kaut taekvondo sportiste nestudē, pērn viņa Itālijā izcīnīja piekto vietu Pasaules Universiādē, kur spēkiem mērojas labākie studenti. Sportiste to skaidro tādējādi, ka tobrīd bija iestājusies Privātajā vadības institūtā/Augstāko rūpniecisko tehnoloģiju institūtā (IPG-ISTI), kas reģistrēts Senegālā.
Ar Latvijas Olimpisko vienību māsas uztur kontaktus un vīrusa pandēmijas laikā izvēlējušās palikt Vācijā. Ja situācijā būs kādas izmaiņas, lēmumu varētu pārskatīt, taču patlaban Tarvidas, tāpat kā visu aizvadīto gadu, dzīvo un trenējas ierastajā vidē, turpinot gatavoties svarīgajām Tokijas olimpiādes atlases sacensībām.
Kā redzēt sevi nākotnē
Jautāju Jolantai par to, kā jaunā sportiste justos, ja četrgades lielākais notikums pasaules sportā tiktu atcelts pavisam. "Vai man būtu spēks sagaidīt spēles pēc četriem gadiem? Ziņu, ka spēles atceļ un tās notiks vien 2024. gadā, man noteikti būtu grūti dzirdēt. Es gan nebūtu vienīgā, un pilnīgi visiem tas varētu būt vienlīdz šokējoši. Taču, ja tā notiktu, mēs šajā lēmumā neko nevarētu ietekmēt un censtos samierināties. Es noteikti turpinātu nodarboties ar sportu neatkarīgi no lēmumiem par olimpiskajām spēlēm un to norisi."
Visu interviju lasiet žurnāla Sporta Avīze maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!